1.maijā spēkā stājas Trauksmes celšanas likums

16.04.2019 1.maijā spēkā stājas Trauksmes celšanas likums

Aizvien aktuālāki kļūst jautājumi par trauksmes celšanas veicināšanu un ziņotāju aizsardzību. 2019.gada 1.maijā stāsies spēkā Trauksmes celšanas likums, kurš atbilstoši likuma anotācijā norādītajam parādīs valsts nostāju, ka trauksmes celšana ir demokrātiski atbildīga pilsoņa rīcība un valsts un sabiedrība to atbalsta.

Aizvien aktuālāki kļūst jautājumi par trauksmes celšanas veicināšanu un ziņotāju aizsardzību. 2019.gada 1.maijā stāsies spēkā Trauksmes celšanas likums, kurš atbilstoši likuma anotācijā norādītajam parādīs valsts nostāju, ka trauksmes celšana ir demokrātiski atbildīga pilsoņa rīcība un valsts un sabiedrība to atbalsta.

Minētā likuma mērķis atbilstoši tā 1.pantam ir veicināt, lai sabiedrības interesēs tiek celta trauksme par pārkāpumiem, un nodrošināt trauksmes celšanas mehānismu izveidi un darbību, kā arī trauksmes cēlēju pienācīgu aizsardzību. Likumā ietvertā trauksmes cēlēja definīcija iezīmē “robežas”, uz ko likumā ietvertā aizsardzība attieksies. Proti, par trauksmes cēlēju atbilstoši Trauksmes celšanas likumam tiek uzskatīta fiziskā persona, kura sniedz informāciju par iespējamu pārkāpumu, kas var kaitēt sabiedrības interesēm, ja persona šo informāciju uzskata par patiesu un tā gūta, veicot darba pienākumus vai dibinot tiesiskās attiecības, kas saistītas ar darba pienākumu veikšanu. Tātad informācijai par pārkāpumu, ko tās sniedzējs uzskata par patiesu, jābūt gūtai saistībā ar darba pienākumu veikšanu (esot darba tiesiskās attiecībās, pildot uzņēmuma līgumu, veicot brīvprātīgu darbu u.c.) un trauksme nevar būt celta tikai savās interesēs. Ar trauksmes celšanas brīdi trauksmes cēlējam un tā radiniekiem būs tiesības uz Trauksmes celšanas likuma 10.pantā noteiktajām garantijām (identitātes aizsardzību, aizsardzību pret trauksmes celšanas dēļ radītām nelabvēlīgām sekām, valsts nodrošinātu juridisko palīdzību u.c.), kas tiks zaudētas, ja netiks konstatēta atbilstība trauksmes celšanas pazīmēm.

Pārkāpumu loks, par kuriem trauksme var tikt celta, nav ierobežots, vienlaikus likuma 3,pantā norādīts, ka trauksmes cēlējs ir tiesīgs celt trauksmi īpaši par šādiem pārkāpumiem: 1) amatpersonu bezdarbību, nolaidību vai dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu; 2) korupciju; 3) krāpšanu; 4) publiskas personas finanšu līdzekļu vai mantas izšķērdēšanu; 5) izvairīšanos no nodokļu samaksas; 6) sabiedrības veselības apdraudējumu; 7) pārtikas drošības apdraudējumu; 8) būvniecības drošības apdraudējumu; 9) vides drošības apdraudējumu; 10) darba drošības apdraudējumu; 11) sabiedriskās kārtības apdraudējumu; 12) cilvēktiesību pārkāpumu; 13) pārkāpumu publisko iepirkumu jomā; 14) pārkāpumu finanšu un kapitāla tirgus sektorā; 15) konkurences tiesību pārkāpumu.

Trauksmes celšanas likums atsevišķām personām noteiks arī konkrētus pienākumus. Atbilstoši minētā likuma 5.punktam publiskas personas institūcijām un tām privāto tiesību juridiskajām personām, kurās ir vairāk nekā 50 nodarbināto, jāizveido iekšējā trauksmes celšanas sistēma, nodrošinot nodarbinātajiem iespēju droši ziņot par pārkāpumiem un garantēt viņiem aizsardzību.

Iespējami dažādi risinājumi, kā var modelēt iekšējo trauksmes celšanas sistēmu, un katrai publiskas personas institūcijai vai privāto tiesību juridiskajai personai ir jāizvēlas tās lielumam, darbības specifikai un iekšējai organizācijai visatbilstošākais variants. Būtiski, ka iekšējā trauksmes celšanas sistēma nepastāv vienīgi “uz papīra”, bet izstrādātie risinājumi sasniedz šīs sistēmas izveides mērķi.

Veicinot trauksmes celšanu, iegūst gan sabiedrība, gan konkrētā persona, kuras darbībā pārkāpumi ir saskatīti. Turklāt pārkāpumu konstatēšana un novēršana, neizejot ārpus uzņēmuma robežām, var būt gan efektīvāka, gan radīt mazāku kaitējumu reputācijai. Trauksmes celšanas likuma anotācijā norādīts, ka ilgtermiņā likums pozitīvi ietekmēs tautsaimniecības attīstību arī tāpēc, ka, pateicoties trauksmes cēlējiem, tiks novērsti pārkāpumi, tādi kā korupcija vai veselības un vides apdraudējums, un iespējamie zaudējumi tautsaimniecībai, kas tiktu radīti, ja pārkāpums notiktu. Savukārt konferencē “Ceļā uz atklātību, atbildību un labāku pārvaldību: trauksmes celšana un cīņa pret korupciju” izskanējušas atziņas, ka uzņēmumi, kas nodrošinās ziņošanas iespējas, mazāk riskēs ar izdevumiem, ja tiem būs iespēja savlaicīgi atklāt kādas problēmas; tāpat tā ir iespēja piesaistīt un noturēt kvalificētus darbiniekus. Mūsuprāt, trauksmes celšanas sistēma ir būtiski nepieciešama gan valsts vai pašvaldību un citās publiskas personas institūcijās, gan arī privāto tiesību juridiskajās personās, jo ieguvumi būs katrā atsevišķā gadījumā, aizsargājot trauksmes cēlējus un novēršot pārkāpumus, un sabiedrībā kopumā, radot atbildīgu attieksmi pret tiesību pārkāpumu konstatēšanu un novēršanu.