Atteikuma tiesības distances līgumā

01.09.2021 Atteikuma tiesības distances līgumā

ATTEIKUMA TIESĪBAS DISTANCES LĪGUMA KONTEKSTĀ.

Mūsdienu dzīves ritmā distances tirdzniecības nozīme turpina pieaugt. Savukārt Covid - 19 pandēmijas krīzes apstākļos tās lomu nevar pārvērtēt. Nešaubīgi, ka patērētājiem un pārdevējiem, pēkšņi spiestiem slēgt darījumus attālināti, lielu izaicinājumu sagādāja izprast savas no distances līguma izrietošās tiesības un pienākumus.

 

Distances līguma definīcija/pazīmes.

Distances līgums ir starp patērētāju un pārdevēju (pakalpojuma sniedzēju) noslēgtā vienošanās par preces (pakalpojuma) iegādi, tiem vienlaikus neatrodoties vienā un tajā pašā vietā, bet izmantojot distances saziņas līdzekļus.

Saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma (turpmāk – Likums) 10.pantu, lai darījums kvalificētos kā distances līgums, tam vienlaikus jāatbilst šādiem kritērijiem:

  • līdzēji līdz līguma slēgšanas brīdim un līguma slēgšanas brīdī ir izmantojuši vienu vai vairākus distances saziņas līdzekļus

(par distances saziņas līdzekļiem uzskatāmi tālrunis, tīmeklis, elektroniskais pasts, televīzija, fakss, katalogs, presē publicētās reklāmas, kurām pievienots pasūtījuma kupons, un citi informācijas nosūtīšanas un pārraidīšanas distances līdzekļi[1]);

  • vienlaikus līdzēji ir izmantojuši organizētu preču pārdošanas vai pakalpojumu sniegšanas shēmu

(atbilstoši Patērētāju tiesību aizsardzības centra skaidrojumam - organizēta preču pārdošanas shēma nozīmē veidu jeb sistēmu, ko tirgotājs parasti izmanto līgumu slēgšanai; atšķirībā no tā līgums, kas izņēmuma kārtā noslēgts, izmantojot tādu distances saziņas līdzekli, ko pārdevējs parasti neizmanto līgumu slēgšanai, nav distances līgums[2]).

Atteikuma tiesības.

Atšķirībā no klātienē slēdzamā preču vai pakalpojumu pirkuma līguma, distances līgums uzliek pārdevējam virkni papildu pienākumu[3], tostarp:

  • pienākumu sniegt patērētājam informāciju par preces/pakalpojuma galvenajām īpašībām, galīgo cenu, piegādes un citām izmaksām, atteikuma tiesībām, apmaksas kārtību, piegādes nosacījumiem un citiem distances līguma noteikumiem,
  • pienākumu līguma noteikumus nodrošināt saglabājamā veidā,
  • pienākumu apstiprināt pasūtījuma saņemšanu.

Tomēr jādomā, ka lielākais pārdevēja izaicinājums un vienlaicīgi patērētāja priekšrocība distances līguma kontekstā ir patērētāja tiesība pārbaudīt preci pēc saņemšanas, proti, izmantot preci tik daudz, lai noskaidrotu preces raksturu, īpašības un darbību, un vienpusēji atkāpties no līguma jeb izmantot atteikuma tiesību, ja prece jebkādu iemeslu dēļ viņu neapmierina.

Atbilstoši Likumam un Ministru kabineta noteikumiem Nr.255 “Noteikumi par distances līgumu” (turpmāk – Noteikumi), atteikuma tiesības sakarā ar distances līgumu patērētājs ir tiesīgs izmantot 14 dienu laikā no līguma noslēgšanas dienas (pakalpojuma pirkuma gadījumā) vai dienas, kad prece ir piegādāta (preču pirkuma gadījumā), turklāt nesniedzot otrai pusei nekādu pamatojumu. Jāatzīmē, ka ārkārtējās situācijas laikā pārdevēji lielākoties bija pagarinājuši atteikuma tiesību izmantošanas termiņu pat par vairākām nedēļām, kas ir pieļaujams un visnotaļ atbalstāms.

Būtiski ir abām pusēm apzināties, ka gadījumā, ja pārdevējs jebkādu iemeslu dēļ nav sniedzis patērētājam informāciju par atteikuma tiesību izmantošanas nosacījumiem, termiņu un kārtību, kā arī atteikuma veidlapu, tad patērētājs atteikuma tiesības var izmantot 1 gada un 14 dienu laikā no līguma noslēgšanas dienas. Šo termiņu pārdevējs var pārtraukt, patērētajam paziņojot minēto informāciju par atteikuma tiesību izmantošanas kārtību – šādā gadījumā 14 dienu termiņš tiek skaitīts no jauna no attiecīgā paziņojuma veikšanas brīža.

Atteikuma tiesību izmantošanas sekas:

  • distances līgums automātiski un nekavējoties tiek izbeigts;
  • patērētājam jānosūta/jānodod prece atpakaļ pārdevējam vai viņa pilnvarotai personai ne vēlāk kā 14 dienu laikā pēc paziņojuma par atteikuma tiesību izmantošanu nosūtīšanas, sedzot atpakaļnosūtīšanas izdevumus (izņemot gadījumus, kad pārdevējs ir piekritis segt šīs izmaksas vai nav informējis patērētāju, ka izmaksas jāsedz viņam pašam);
  • pārdevējam jāatmaksā patērētājam viņa samaksātā naudas summa, tajā skaitā patērētāja samaksāti piegādes izdevumi (bet ne atpakaļnosūtīšanas izdevumi) 14 dienu laikā no dienas, kad tas ir saņēmis informāciju par patērētāja lēmumu atkāpties no līguma, taču ne vēlāk ka brīdī, kad pārdevējs ir saņēmis preci atpakaļ vai patērētājs iesniedzis pārdevējam apliecinājumu par to, ka prece ir nosūtīta atpakaļ (atkarībā no tā, kura darbība ir veikta agrāk);
  • pārdevējs patērētāja samaksātās naudas summas atmaksā, izmantojot tāda paša veida maksāšanas līdzekli, kādu izmantoja patērētājs, izņemot gadījumus, kad patērētājs skaidri piekritis citam maksāšanas līdzeklim un patērētājam par šāda maksāšanas līdzekļa izmantošanu nav jāmaksā;
  • patērētājam iestājas atbildība par preces vērtības samazināšanos gadījumā, ja prece izmantota pārmērīgi jeb citā nolūkā, nevis preces rakstura, īpašību un darbības noskaidrošanai (izņemot gadījumu, ja pārdevējs nav sniedzis patērētājam pienācīgu informāciju par atteikuma tiesībām).

Atteikuma tiesību ierobežojumi.

Atteikuma tiesības nav absolūtas. Atsevišķās situācijās dažādu objektīvu iemeslu dēļ distances līguma atcelšana var rādīt pārdevējam nepamatotus pārmērīgus zaudējumus. Tādēļ, atteikuma tiesības nevar izmantot, piemēram, šādos gadījumos:

  • prece tiek izgatavota pēc patērētāja norādījumiem vai ir nepārprotami personalizēta;
  • prece ātri bojājas vai tai drīz beidzas derīguma termiņš;
  • patērētājs ir atvēris iepakojumu precei, kuru veselības un higiēnas apsvērumu dēļ nevar atdot atpakaļ;
  • patērētājs ir atvēris audioierakstu vai videoierakstu, vai datorprogrammu iepakojumu;
  • līgums noslēgts par digitālā satura piegādi, kas netiek piegādāts pastāvīgā datu nesējā, ja digitālā satura piegāde ir uzsākta ar patērētāja iepriekš skaidri paustu piekrišanu un apliecinājumu par atteikuma tiesību zaudēšanu;
  • pakalpojuma sniegšana, kura tika uzsākta pirms atteikuma tiesību termiņa beigām, ir pilnībā ir pabeigta, un patērētājs ir skaidri piekritis tam, ka viņš zaudēs atteikuma tiesības no dienas, kad līgums būs pilnībā izpildīts;
  • kā arī citos Noteikumu 22.punktā norādītajos gadījumos.

Šie ierobežojumi paredzēti, lai līdzsvarotu patērētāju un pārdēvēju intereses un izvairītos no gadījumiem, kad patērētājs: (i) vēlas atgriezt preci, kuru pārdevējs vairs nevarēs realizēt citiem patērētājiem; (ii) vēlas atteikties no pakalpojuma, kuru jau faktiski ir saņēmis.

Vienlaikus jāņem vērā, ka arī atteikuma tiesību ierobežojumiem ir savs ietvars un tos nevajadzētu tulkot paplašināti. Tā, piemēram, nereti ir sastopami gadījumi, kad pārdevēji, vēlēdamies izvairīties no atteikuma tiesību izmantošanas, nepamatoti sniedz patērētājam informāciju, ka attiecībā uz pārtikas precēm atteikuma tiesības izmantot principā nevar, vai arī pārspīlēti paplašina to preču klāstu, kuru nevar atdot atpakaļ veselības un higiēnas apsvērumu dēļ. Šajā sakarā jāvērš uzmanība uz to apstākli, ka, neskatoties uz to, ka pārtikas precēm vienmēr būs noteikti derīguma termiņi, ne visi no šiem termiņiem uzskatāmi par tādiem, kuri drīz beigsies. Katrs derīguma termiņš atteikuma tiesību kontekstā ir jāvērtē atsevišķi. Nebūtu pieļaujams, ka atteikuma tiesības patērētājam tiek liegtas tādu formālu iemeslu dēļ kā derīguma termiņa esamība, ja preci ar šādu termiņu būtu iespējams nopirkt veikalā.

Visnotaļ bieži domstarpības patērētāju un pārdevēju starpā rodas atteikuma tiesību izmantošanas gadījumā, kad pārdevējs uzskata, ka patērētājs nebija tiesīgs atvērt preces iepakojumu, jo šo preci veselības un higiēnas apsvērumu dēļ vairs nevar realizēt tālāk. Šķiet vairs nevienam nav šaubu, ka tādu preci kā apģērbs var atgriezt atpakaļ, kaut arī, to pielaikojot tā ir bijusi tiešā saskarē ar cilvēka ķermeni. Tomēr mēdz būt gadījumi, kad higiēnas apsvērumu dēļ tiek liegta atteikuma tiesību izmantošana saistībā ar citām personiskai lietošanai paredzētām precēm, piemēram, ja patērētājs ir atvēris iepakojumu un izmēģinājis gultas matraci vai spilvenu. Šādiem atteikumiem nav pamata, jo tirgotājs, veicot, piemēram, tīrīšanas vai dezinfekcijas pasākumus, šīs preces var sagatavot lietošanai citām personām[4]. Pat ja pārdevējs konstatē, ka ir atvērts preces iepakojums un prece ir tikusi izmantota intensīvāk nekā tas būtu nepieciešams, lai noskaidrotu preces raksturu, īpašības un darbību, atteikuma tiesības liegt nedrīkst. Šādos gadījumos atteikuma tiesību izmantošana notiek ierastajā kārtība, bet pārdevējam ir tiesības pieprasīt no patērētāja zaudējumu kompensāciju. Turpretim, ja tiek atvērts zobu birstes iepakojums, attiecībā uz šādu personiskās higiēnas preci atteikuma tiesības nav izlietojamās.

Distances tirdzniecības paplašināšana Covid – 19 apstākļos.

Cīnoties ar Covid - 19 pandēmiju un ieviešot virkni cilvēka ikdienas ierobežojošus pasākumus, pirmās ārkārtējās situācijas laikā likumdevējs atļāva realizēt akcīzes preces, izmantojot distances līgumu, izņemot tabakas izstrādājumus un elektroniskajās cigaretēs izmantojamos šķidrumus[5]. Vēlāk šī norma tika precizēta, norādot, ka izmantojot distances līgumu ir atļauts realizēt alkoholiskos dzērienus[6].

Acīmredzot, izvērtējot šī tirdzniecības veida ieguvumus, ir ticis nolemts, ka turpmāk, neatkarīgi no Covid - 19 pandēmijas ietekmes, alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecība varēs notikt ar distances līguma starpniecību, un tomēr tikai tīmekļvietnē vai mobilajā lietotnē (nevis izmantojot jebkuru distances saziņas līdzekli kā iepriekš), kā arī ievērojot Alkoholisko dzērienu aprites likumā ietvertus īpašus noteikumus attiecībā uz šādas tirdzniecības veida licencēšanu, norēķinu veidiem, pārdevēja pienākumu pārliecināties par pircēja vecumu u.c.[7]

Savukārt otrās ārkārtējās situācijas laikā, 2020.gada nogalē, valdība ar Rīkojumu “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu’’ (turpmāk – Rīkojums) lēma, ka mazumtirdzniecības pakalpojumus klātienē var sniegt tikai ierobežots komersantu loks[8], vienlaikus paredzot, ka šie ierobežojumi nav attiecināmi uz preču tirdzniecību, izmantojot distances saziņas līdzekļus, kā arī preču izsniegšanu tirdzniecības vietā, ja preces iegādātas, izmantojot distances saziņas līdzekļus[9]. Šis tiesiskais regulējums jau ir zaudējis savu spēku, tomēr ir vērts atzīmēt, ka minētās normas ir bijušās diezgan mulsinošas, un varēja sagādāt problēmas kā patērētājiem, tā arī pārdevējiem.

Kā tas izriet no Likuma 10.pantā ietvertās distances līguma definīcijas, ne katrs darījums, kas noslēgts, izmantojot distances saziņas līdzekļus, var tikt kvalificēts kā distances līgums. Distances saziņas līdzekļu izmantošana darījuma noslēgšanā nav vienīgā distances līguma kvalificējošā pazīme. Būtiski, lai distances saziņas līdzekļi tiktu izmantoti gan līdz līguma slēgšanai, gan līguma slēgšanas brīdī. Turklāt, vēl viena kvalificējošā pazīme ir organizēta preču pārdošanas vai pakalpojumu sniegšanas shēma, kura arī jāizmanto līguma noslēgšanā.

Ņemot vērā to, ka minētās izmaiņas tirdzniecībā ir tikušās ieviestas ļoti strauji, tirgotājiem nebija nedz laika, nedz finansiālu resursu tiem kārtīgi sagatavoties. Tādēļ, ir pamats uzskatīt, ka atsevišķu tirgotāju laiku pa laikam īstenotie darījumi, kuros distances saziņas līdzekļi (visbiežāk telefons) ir tikuši izmantoti tikai formālu iemeslu dēļ, proti, lai izpildītu Rīkojuma prasības - nevar tikt atzīti par distances līgumiem. Piemēram, ja pirms preces “pasūtīšanas” pa tālruni pircējs tomēr ir ticis ielaists tirdzniecības telpās apskatīt preci vai prece kā citādi ir tikusi pircējam atrādīta, līdz ar to distances saziņas līdzekļu izmantošana līdz līguma noslēgšanai nav notikusi un/vai ir iztrūkusi organizētā preču pārdošanas shēma - distances līguma kvalificējošās pazīmes neizpildās. Zīmīgi, ka Rīkojums nepārprotami neparedzēja, ka tirdzniecība būtu nodrošināma tieši ar distances līguma starpniecību (salīdzinoši ar alkoholisko dzērienu iegādes distances līguma jauno regulējumu). Tai pat laikā virknē darījumos, kuri kvalificējas par distances līgumiem, konstatējami pirmslīguma informācijas sniegšanas pārkāpumi no pārdevēju puses, kas attiecīgi ietekmē arī patērētāja atteikuma tiesību izmantošanu.

[1]18.03.1999. Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 10.panta pirmā daļa.

[2] https://www.ptac.gov.lv/lv/distances-tirdznieciba

[3] 20.05.2014. Ministru kabineta noteikumi Nr.255 “Noteikumi par distances līgumu”, 5.punkts.

[4] Skat., piem., Eiropas Savienības tiesas 2019.gada 27.marta spriedumu lietā C-681/17 par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu.

[5] 20.03.2020. likuma “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību” (zaudēja spēku 10.06.2020.) 10.pants.

[6] 05.06.2020. Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likums 11.pants (zaudēja spēku  28.12.2020. ar grozījumiem Alkoholisko dzērienu aprites likumā).

[7] 22.04.2004. Alkoholisko dzērienu aprites likuma 6.1 pants.

[8] 06.11.2020. Ministru kabinets Rīkojums “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu (zaudējis spēku 07.04.2021.) 5.7.punkts

[9] 06.11.2020. Ministru kabinets Rīkojums “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu (zaudējis spēku 07.04.2021.) 5.7.1punkts