Biežākie iemesli tiesāties ar valsts iestādēm

08.11.2021 Biežākie iemesli tiesāties ar valsts iestādēm

Raksta sākumā ir jāvērš lasītāju uzmanība uz vairākiem būtiskiem aspektiem, kas konstatēti raksta tapšanas procesā. Šobrīd Latvijā izveidotais tiesu darba datu portāls, kas ir Tiesu administrācijas pārziņā, liedz meklēt statistikas datus par tiesvedībām pēc šādiem parametriem, piemēram, lietas, kuras ierosināja juridiskās personas jeb uzņēmēji. Līdz ar to vārds “uzņēmēji” svītrots no raksta nosaukuma, jo nav iespējams konstatēt, vai tiesvedība ir uzņēmēju vai privātpersonu ierosināta. Tāpat nav iespējama meklēšana pēc atbildētāja, ja tas ir valsts iestāde. Tātad rakstā nebūs precīzas statistikas datu analīzes pēc raksta nosaukumā pieteiktajiem kritērijiem, bet sniegts tiesvedību iemeslu apkopojums ar “valsts iestādes” elementu, kura konstatēšanā ir izvērsta raksta turpinājumā.

Tiesu darba datu portālā (dati.ta.gov.lv) tiek apkopota informācija par tiesu darbu Latvijā, balstoties uz faktiskajiem uzkrātajiem datiem. Šī informācija ir apkopota no tiesu darbības uzskaites un reģistra sistēmām, savietojot tos analītiskos pārskatos un atskaitēs, tādā veidā nodrošinot informāciju par darba rezultātiem, rādītājiem, tendencēm u.c. Tātad tiesu darba datu portāls akumulē tikai tos datus, kuri tiek apkopoti tiesu darbības atskaitēs vai izriet no tiesu reģistru sistēmām. Šo faktu raksta autore pieņem kā aksiomu un neveiks tiesu darba statistikas datu apkopošanas analīzi. Tomēr arī ar pieejamiem tiesu darba statistikas datiem lasītājiem radīsies priekšstats par kopīgiem virzieniem tiesvedībās ar “valsts iestādes” elementu.

Valsts iestādes termina skaidrojums sniegts Valsts pārvaldes iekārtas likumā, kur 1. pants noteic, ka iestāde ir institūcija, kura darbojas publiskas personas vārdā un kurai ar normatīvo aktu noteikta kompetence valsts pārvaldē, piešķirti finanšu līdzekļi tās darbības īstenošanai un ir savs personāls.  Lai institūciju nosauktu par valsts iestādi, ir jāizpildās visiem šiem kritērijiem: iestādei jābūt publiskās personas statusā, tai jābūt ar normatīvo aktu noteiktai kompetencei un pieejamiem finanšu līdzekļiem, kā arī jābūt savs personāls. Latvijas Republika ir kā sākotnējā publisko tiesību juridiskā persona, savukārt atvasinātas publiskas personas ir publiskas personas jeb iestādes, kuras ir izveidotas ar likumu vai uz likuma pamata, kā arī pašvaldības. Arī Administratīvā procesa likums ietver iestādes definīciju tā 1.panta pirmajā daļā norādot, ka iestāde ir tiesību subjekts, tā struktūrvienība vai amatpersona, kurai ar normatīvo aktu vai publisko tiesību līgumu piešķirtas noteiktas valsts varas pilnvaras valsts pārvaldes jomā.

Raksta kontekstā būtiska norāde ir tieši uz Administratīvā procesa likumu, kas piemērojams administratīvajā procesā iestādē. Pēc tā var veidot raksta tapšanai nepieciešamo tiesvedības iemeslu apkopojumu, jo tikai šis process tiek piemērots iestādē, kas secīgi nozīmē, ka statistikas dati par administratīvajām lietām, visticamāk, veido lietu kategorijas, kuru analīze raksta kontekstā ir visvērtīgākā. Statistika par administratīvo pārkāpumu lietām būtu pieminama, taču šīs lietas tiek uzsāktas pēc izdarītā pārkāpuma, par kuru piemērots sods, un diez vai pārkāpuma izdarīšana ir vērtējama kā iemesls tiesvedībai pret valsti. Papildus jānorāda, ka raksta apjoma trūkuma dēļ tiek analizētas tikai apelācijas instancē (kā augstākajā tiesu instancē) esošās lietu kategorijas un tikai par pēdējiem trīs gadiem.

Tabulā zemāk apkopotas lietu kategorijas, kuru nosaukumos ir ietverts valsts iestādes vai valsts iestādes darbības virziena indikators, un attiecīgi pretī saņemto un izskatīto lietu skaits. Saņemto un izskatīto lietu skaits viena gada periodā atšķiras, jo sūdzības var tikt saņemtas vienā gadā, bet izskatītas jau nākamajā gadā.

Lietu kategorija

2020

2019

2018

Saņemtas

Izskatītas

Saņemtas

Izskatītas

Saņemtas

Izskatītas

Valsts ieņēmumu dienests

182

245

242

243

254

296

Būvniecība un teritorijas plānojums

105

101

93

79

91

92

Veselības inspekcija, VDEĀVK, Ārstniecības riska fonds

56

68

57

39

37

33

Valsts civildienests un militārais dienests

49

64

61

40

50

44

Valsts sociālā apdrošināšana

32

38

35

38

50

50

Ieslodzījuma vietu pārvalde, izdotie administratīvie akti, faktiskā rīcība

26

43

38

14

0

0

Uzņēmumu reģistrs

25

13

10

7

9

15

Personu pilsonības, migrācijas un patvēruma jautājumi

20

31

24

17

24

19

Valsts atbalsts uzņēmējdarbībai, Eiropas struktūrfondu sadale (LAD, LIZDA, LAA, LIAA u.c.)

19

22

16

17

24

20

Vides tiesības

12

18

29

23

25

17

Patērētāju tiesības

3

5

5

3

14

16

 

No tabulā apkopotajiem datiem izriet, ka vislielākais tiesās izskatīto sūdzību skaits ir vērsts pret Valsts ieņēmumu dienestu. Personas tiesājas par Valsts ieņēmumu dienesta kompetencē esošajiem jautājumiem, visticamāk saistībā ar nodokļiem un nodevām, dokumentu iesniegšanu Valsts ieņēmumu dienestā vai šīs iestādes faktisko rīcību. Otrajā vietā pēc saņemto un izskatīto lietu vislielākā skaita ir būvniecības un teritorijas plānošanas jautājumi, kas attiecīgi norāda uz pašvaldības dalību tiesvedībās. Tiesāšanās iemesli šajā gadījumā varētu būt saistīti ar būvniecību jebkurā tā stadijā, kā arī attiecīgo atļauju, lēmumu saņemšanu, kā arī teritorijas plānošanas ievērošanas/neievērošanas aspektiem. Trešajā pozīcijā ir sūdzības pret Veselības inspekciju, VDEĀVK (Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisiju) un Ārstniecības riska fondu. 2020. gadā ir vērojams sūdzību pieaugums tieši pret šīm valsts iestādēm, kas, visticamāk, bija saistīts ar COVID-19 pandēmiju. Veselības inspekcijas pārziņā ir veselības aprūpes, sabiedrības veselības un farmaceitiskās darbības jomas. VDEĀVK kompetencē ir invaliditātes piešķiršana, savukārt Ārstniecības riska fonds ir izveidots, lai sniegtu pacientiem iespēju saņemt atlīdzību par veselībai nodarīto kaitējumu. Attiecīgi veselības aprūpes jautājumi ir trešais biežākais iemesls, kas liek tiesāties ar valsts iestādēm. Ir pieminēšanas vērtas arī tādas iestādes kā Valsts civildienests un militārais dienests, Ieslodzījuma vietu pārvalde un šīs iestādes administratīvo aktu vai rīcības apstrīdēšana tiesā un Uzņēmumu reģistra izdoto lēmumu apstrīdēšana. No šo iestāžu kompetences izriet, ka tiesāšanas iemesli būtu saistīti ar valsts civildienestu un militāro dienestu, ieslodzījumu, aspekti, kas saistīti ar juridisko personu reģistrēšanu un izmaiņu pieteikšanu juridisko personu statusā, kā arī citiem saistītiem jautājumiem. Salīdzinoši mazāk personas tiesājas pret valsts iestādēm lietu kategorijās, kas skar pilsonības, migrācijas un patvēruma aspektus, valsts atbalsta uzņēmējdarbībai jautājumus, vides un patērētāju tiesības.

Ja tomēr pieņem, ka vārds “uzņēmēji” ir raksta nosaukumā un tiek apkopoti biežāki iemesli, kādēļ uzņēmēji tiesājas ar valsti, tad tabulas datos ir meklējami tādi jautājumi, kas varētu skart tieši juridiskas personas. Tie noteikti būtu Valsts ieņēmumu dienesta kompetencē esošie jautājumi, būvniecības un teritorijas plānošanas, Uzņēmumu reģistra un valsts atbalsta uzņēmējdarbībai un Eiropas struktūrfondu sadalē darbojošos iestāžu, piemēram, Lauku atbalsta dienesta (LAD) un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) kompetence.