Franšīze - biznesa attīstības veiksmes formula

07.01.2022 Franšīze - biznesa attīstības veiksmes formula

Cik jūsu sabiedrībai izmaksātu atvērt jaunu ražotni, veikalu vai restorānu? Vai jūsu bilancē šāda summa ir pieejama jebkurā laikā? Cik ilgs laiks jums būtu nepieciešams, lai izveidotu ienesīgu un ilgtspējīgu biznesu?

Skaidro juriste Anna Vaivade. 

Franšīze ir biznesa organizācijas veids, kur komersants ar veiksmīgu darbības modeli un labu reputāciju (franšīzes devējs) ļauj otram komersantam (franšīzes ņēmējam) kļūt par daļu no sava biznesa. Franšīzes ņēmējam ir tiesības piedāvāt franšīzes devēja preces vai pakalpojumus, izmantot franšīzes devēja nosaukumu, preču zīmes, darbības modeli un citus elementus. Franšīzes devējs sniedz sākotnējo apmācību un turpmāku informatīvu, tehnisku un organizatorisku atbalstu. Franšīzes ņēmējs savukārt darbojas saskaņā ar franšīzes devēja noteikumiem un instrukcijām un maksā par franšīzi nolīgto maksu.

Šobrīd pasaulē franšīzes ir pieejamas jebkurā komercdarbības sektorā. Vispopulārākās ir pakalpojumu sniegšanas franšīzes – restorānu, viesnīcu, skaistumkopšanas, finanšu u.c.[1]

Sadarbībai uz franšīzes pamata abām pusēm ir gan savi ieguvumi, gan riski.

Franšīzes devējam nebūs tiešu ieguldījumu jaunu biznesa vienību atvēršanā, jo ar ražotni vai tirdzniecības vietu saistītos izdevumus sedz franšīzes ņēmējs, kurš arī cieš zaudējumus neizdošanās gadījumā. Izstrādāto franšīzes sistēmu varēs izmantot daudzkārt, tādēļ šāds ieguldījums nodrošinās ātrāku izaugsmi un būs lētāks nekā aizņēmums vai investoru piesaiste.

Franšīzes ņēmējam nav jāveido biznesa darbības sistēma, preču zīmes un reputācija, jo tos viņš saņem jau gatavus. Viņa biznesam tiek nodrošināta plašāka reklāma, ko finansē franšīzes devējs viens vai kopā ar savas franšīzes ņēmējiem. Arī bez pieredzes komersants varēs ātrāk un efektīvāk attīstīt veiksmīgu darbību, jo saņems nepieciešamo apmācību un atbalstu.

Likumdošana

Komerclikumā noteikta franšīzes līguma forma un sekas, uzskaitīts franšīzes devēja un ņēmēja pienākumu minimums un ietverti konkurences ierobežošanas noteikumi. Pārējos līguma aspektus regulē Civillikums.

Eiropas savienības līmenī franšīzei nav vienota regulējuma un atšķirības starp dalībvalstīm var būt ievērojamas. Tas apgrūtina pārrobežu franšīžu izdošanu. Taču piemērojamo likumdošanu var noteikt franšīzes līgumā, visbiežāk tā ir franšīzes devēja valsts likumdošana.

Pirms līguma noslēgšanas

Franšīzes devējam ir jāsniedz potenciālajam franšīzes ņēmējam pietiekama informācija, lai ļautu adekvāti novērtēt biznesa paredzamo ienesīgumu un savu piemērotību tam.

Franšīzes ņēmējam ieteicams ievākt informāciju arī no citiem avotiem, piemēram, izpētīt klientu atsauksmes, franšīzes devēja tiesvedības ar klientiem vai citiem franšīzes ņēmējiem.

Ja iespējams, būtu noderīgi sazināties ar esošajiem franšīzes ņēmējiem un lūgt viņu viedokli par apmierinātību ar izvēli, plusiem un mīnusiem, kā arī par lietām, ko nevar izsecināt no finanšu pārskatiem vai dokumentiem, piemēram par attieksmi un komunikāciju.

Slēdzot franšīzes līgumu, franšīzes ņēmēji bieži to uzskata par tipveida līgumu, ko franšīzes ņēmējs tikai paraksta (kā līgumi ar bankām). Taču franšīzes ņēmējs ir biznesa partneris nevis “tūkstošais” klients, tādēļ viņa viedokli parasti uzklausa un, ja piedāvātās izmaiņas līgumā ir saprātīgas un pamatotas, tās bieži vien tiks ņemtas vērā vai meklēts kompromiss.

Kam pievērst uzmanību franšīzes līgumā

Konkurences ierobežojums – aizliegums franšīzes ņēmējam pēc franšīzes izbeigšanas iesaistīties konkurējošā biznesā nedrīkst pārsniegt vienu gadu. Franšīzes ņēmēja interesēs savukārt būtu noteikt šo termiņu īsāku vai robežas pēc iespējas šaurākas. Piemēram, būtu nesamērīgi ierobežot komersanta darbību restorānu biznesā pēc saldējuma kafejnīcas franšīzes izbeigšanas.

Intelektuālā īpašuma (preču zīmju, patentu u.c.) tiesību izmantošana – lai izvairītos no pārpratumiem, ieteicams līgumā uzsvērt, ka franšīzes ņēmējs nekļūst par intelektuālā īpašuma īpašnieku un, sevišķi pārrobežu franšīzes gadījumā, nereģistrēs šo īpašumu uz sava vārda.

Konfidencialitāte – tā kā franšīzes ņēmējam būs pieeja lielam daudzumam informācijas par franšīzes devēja komercdarbību, ir svarīgi definēt, kāda informācija ir uzskatāma par konfidenciālu, ko puses, sevišķi franšīzes ņēmējs, ir tiesīgas ar to darīt (izmantot komercdarbībā), kam un kādos gadījumos to drīkst izpaust. Pārkāpuma gadījumā no franšīzes ņēmēja varēs prasīt nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu, taču papildus atturēšanai no pārkāpuma ieteicams noteikt arī līgumsodu.

Ekskluzīva franšīzes teritorija – slēdzot līgumu bez noteiktas franšīzes teritorijas vai bez ekskluzīvām tiesībām tajā, franšīzes ņēmējs riskē, ka viņa tirdzniecības vietas tuvumā var tikt atvērtas konkurējošas tās pašas franšīzes vienības.

Atpirkšana, tālākpārdošana – ja līgumā paredzēta iespēja franšīzes devējam atpirkt izveidoto uzņēmumu, franšīzes ņēmējam svarīgi, lai par to būtu paredzēta taisnīga cena. Tālākpārdošanas gadījumā franšīzes devējam izdevīgi būtu noteikt pirmpirkuma tiesības vai iespēju apstiprināt potenciālo pircēju pirms darījuma, lai veiksmīga franšīzes vienība nenonāktu neadekvātās rokās.

Līguma izbeigšana – paredzot gadījumus, kad līgumu var uzteikt vienpusēji, puses parāda, ar kādu partneri tās būs ar mieru sadarboties. Sevišķi svarīgi tas ir franšīzes devējam, jo rupji līguma pārkāpumi var negatīvi ietekmēt franšīzes devēja un visas sistēmas reputāciju, līdz ar to arī klientu uzticību un ienākumus, tādēļ labāk ar līguma izbeigšanu novērst to atkārtošanos.

Līguma termiņš un tā pagarināšana – franšīzes ņēmējam svarīgi līgumā iekļaut pēc iespējas vienkāršus līguma pagarināšanas noteikumus, lai termiņa beigās viņa grūti veidotais uzņēmums nepārietu franšīzes devējā īpašumā vai nebeigtu pastāvēt kādu formālu nosacījumu dēļ.

[1] Dati no Starptautiskās Franšīzes Asociācijas mājas lapas:

https://www.franchise.org/what-are-the-most-common-franchised-industries