Iepirkuma pārtraukšana – pamatots pasūtītāja lēmums vai norāde uz favorītismu?

16.06.2022 Iepirkuma pārtraukšana – pamatots pasūtītāja lēmums vai norāde uz favorītismu?

Atbilstoši Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā pieejamajiem datiem 2020. gadā tika pārtraukts vai izbeigts 1569 iepirkums, kas organizēts atbilstoši Publisko iepirkumu likuma 9. pantā noteiktajai kārtībai, kas ir 22,4 % no visiem “mazajiem iepirkumiem”. Savukārt iepirkumu procedūras un Publisko iepirkumu likuma 2. pielikuma iepirkumos iepirkuma procedūras tika pārtrauktas vai izbeigtas 3195 iepirkumos jeb 18,5 %. Līdz šim brīdim pieejamā informācija par 2021. gadu liecina, ka tendence pārtraukt vai izbeigt iepirkumu bez rezultāta nedaudz pieaug, proti, “mazo iepirkumu” gadījumā tie ir 22,9 %, bet iepirkumu procedūru gadījumos – 20,8 %[1]. No datiem secināms, ka katrs piektais iepirkums tiek pārtraukts vai izbeigts. Turpmāk apskatīšu, kā nošķirams, kad pasūtītājs ir rīkojies objektīvu apstākļu vadīts, bet, kad varētu būt rīkojies negodprātīgi, tostarp favorīta, interesēs.

 

Kādos gadījumos normatīvais regulējums ļauj pārtraukt iepirkumu

Vispirms norādāms, ka iepirkuma procedūras pārtraukšana un iepirkuma procedūras izbeigšana ir divi dažādi pasūtītāja lēmumi, kuri ir nošķirami. Pasūtītājs var izbeigt iepirkumu bez rezultāta tikai normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos, proti, kad nevienam no pretendentiem nav iespējams piešķirt līguma slēgšanas tiesības. Savukārt attiecībā uz iepirkuma pārtraukšanu ir norādāms, ka pasūtītājs var pieņemt šādu lēmumu ne tikai normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos, kas norādīti zemāk, bet jebkurā brīdī, ja tam ir objektīvs pamatojums. Līdz ar to turpmāk norādītais attiecas tieši uz iepirkuma procedūras pārtraukšanu.

Publiskos iepirkumus regulējošie normatīvie akti paredz gadījumus, kad pasūtītājam ir rīcības brīvība attiecībā uz iepirkuma procedūras pārtraukšanu, kā arī gadījumus, kad pasūtītājam ir pienākums pārtraukt iepirkuma procedūru.

Pasūtītājam ir pienākums pārtraukt iepirkumu procedūru un neizvēlēties nevienu piedāvājumu gadījumā, ja pretendents, kuram piešķirtas iepirkuma līguma slēgšanas tiesības, atsakās slēgt iepirkuma līgumu ar pasūtītāju un pasūtītājs pieņem lēmumu iepirkuma līguma slēgšanas tiesības piešķirt nākamajam pretendentam, kurš piedāvājis saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, bet arī šis pretendents atsakās slēgt iepirkuma līgumu,[2] kā arī gadījumā, ja nākamais pretendents ir uzskatāms par vienu tirgus dalībnieku kopā ar sākotnēji izraudzīto pretendentu.[3]

Savukārt slēgtā konkursā, konkursa procedūrā ar sarunām un inovāciju partnerības procedūrā, pasūtītājam ir pienākums pārtraukt attiecīgo iepirkuma procedūru, ja tikai viens kandidāts atbilst visām kandidātu atlases nolikumā vai paziņojumā par līgumu noteiktajām kandidātu atlases prasībām.[4]

Pasūtītājam ir pienākums pārtraukt iepirkuma procedūru vai metu konkursu ne tikai gadījumos, kad to nosaka normatīvais regulējums, bet arī tad, ja par to ir lēmis Iepirkumu uzraudzības birojs.[5]

Atklāta konkursā, ja piedāvājumu ir iesniedzis tikai viens pretendents, pasūtītājam ir pienākums izvērtēt, vai izvirzītās pretendentu atlases un kvalifikācijas prasības ir objektīvas un samērīgas. Iepirkuma komisijai minētais izvērtējums ir jāpublicē iepirkuma procedūras gala ziņojumā. Ja komisija konstatē, ka nevar pamatot prasību objektivitāti un to samērīgumu ar konkrēto iepirkuma priekšmetu, tad iepirkuma procedūra ir jāpārtrauc.[6]

Citos gadījumos pasūtītājs var pieņemt lēmumu pārtraukt “mazo iepirkumu” vai kādu no iepirkuma procedūrām jebkurā brīdī, ja tam ir objektīvs pamatojums. Lēmumu par pārtraukšanu pasūtītājs var pieņemt jebkurā no procesa posmiem no iepirkuma izsludināšanas brīža līdz līguma noslēgšanas brīdim.

Nav iespējams uzskaitīt visus citus gadījumus, kad bez normatīvajā regulējumā noteiktajiem gadījumiem pasūtītājam varētu būt pamats iepirkuma pārtraukšanai, tomēr papildus minami būtu arī šādi gadījumi: pasūtītājam ir zudusi vajadzība pēc iepirkuma priekšmeta; ir konstatēts, ka ir nepieciešams veikt būtiskas izmaiņas iepirkuma procedūras dokumentos, ar kurām saprot tādas izmaiņas, kas maina pretendentu loku, savukārt “mazo iepirkumu” gadījumā, ja nepieciešams veikt jebkādas izmaiņas iepirkuma dokumentācijā; iesniegtie finanšu piedāvājumi pārsniedz pasūtītāja plānotos finanšu līdzekļus; pasūtītājs konstatē, ka nav izvēlēta atbilstoša iepirkuma procedūra.

Kas jāņem vērā, pārtraucot iepirkumu

Šī brīža tiesu prakse norāda uz to, ka pasūtītājam ir plaša rīcības brīvība saistībā ar iepirkuma pārtraukšanu[7]. Tomēr pasūtītāja rīcības brīvība, pieņemot lēmumu, nevar būt patvaļīga, un pārkāpt Publisko iepirkumu likuma 2. pantā nostiprinātos principus - iepirkumu atklātumu; piegādātāju brīvu konkurenci, kā arī vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi pret tiem; pasūtītāja līdzekļu efektīvu izmantošanu, maksimāli samazinot tā risku.[8]

Pasūtītājam kā publiskai personai ir pienākums nodrošināt, lai tā finanšu līdzekļi un manta tiktu izmantota likumīgi, un novērst tās izšķērdēšanu un nelietderīgu izmantošanu. Tomēr tikai un vienīgi kā aizbildinājumu, ka pretendenta piedāvāto finanšu piedāvājumu pasūtītājs nav gatavs pieņemt, nebūtu korekti izmantot kā pamatojumu iepirkuma procesa pārtraukšanai.

Citiem vārdiem sakot, pasūtītāja objektīvajiem iemesliem, ar kuriem tas pamato pieņemto lēmumu iepirkuma pārtraukšanai, ir jābūt vērstiem uz pasūtītāja līdzekļu efektīvu izmantošanu, maksimāli samazinot pasūtītāja risku, bet vienlaikus tie nedrīkst būt vērsti uz konkurences nepamatotu ierobežošanu vai citādi nevienlīdzīgu vai netaisnīgu attieksmi pret piegādātājiem. Ja minētais izpildās, pasūtītājam ir tiesības savu risku mazināšanas nolūkā pārtraukt iepirkumu.[9]

Iepirkuma procedūra ir nepamatoti pārtraukta, ja tiek konstatētas objektīvas indikācijas, kas norāda uz to, ka, piemēram, finanšu piedāvājuma summa ir tikai šķietams iepirkuma procedūras pārtraukšanas iemesls.

Pasūtītājam, lai izslēgtu jebkādas pretendentu šaubas par iepirkuma procedūras pārtraukšanas pamatotību, lēmumā par iepirkuma pārtraukšanu vajadzētu pēc iespējas detalizētāk sniegt skaidrojumu, kādēļ ir pieņemts šāds lēmums. Detalizēta skaidrojuma sniegšana ne tikai palīdz pretendentam labāk izprast pieņemtā lēmuma nepieciešamību, bet arī padara pasūtītāja rīcību caurskatāmāku, tādējādi, samazinot potenciālo sūdzību skaitu par lēmumu.

Pasūtītājam ir jāņem vērā, ka gadījumā, ja pretendents iesniegs pieteikumu tiesā par pieņemto lēmumu, tiesa pārbaudīs un vērtēs, vai pamatojums iepirkuma procedūras pārtraukšanai nav patvaļīgs, proti, vai nav konstatējami apstākļi un saskatāms favorītisms,[10] tas ir konkursa pārtraukšanas patiesais iemesls ir vērsts uz kāda iepriekš izraudzīta pretendenta interešu nodrošināšanu[11], vai argumenti iepirkuma procedūras pārtraukšanai netiek izdomāti pēc vajadzības.[12]

Pazīmes, kas var norādīt par nepamatotu iepirkuma procedūras pārtraukšanu

Pamatojuma trūkums Pasūtītāja lēmumā par iepirkuma procedūras pārtraukšanu var norādīt uz lēmuma nepamatotību un patvaļīgu rīcības brīvības izmantošanu. Kā viens no risinājumiem ir sniegt pretendentiem savlaicīgu un pamatotu skaidrojumu, kādēļ pasūtītājs ir pieņēmis lēmumu pārtraukt iepirkumu. Bieži tieši saprotama pamatojuma trūkums rada pirmšķietamas aizdomas, ka pasūtītājs rīkojies kādu savu interešu vadīts, kas nav saistītas ar Publisko iepirkumu likuma mērķu īstenošanu, lai gan tā nebūt nav.

Visbiežāk šaubas par to, vai iepirkuma procedūras pārtraukšanas iemesli ir objektīvi pamatoti, rodas iepirkuma procesa stadijā, kad pasūtītājs ir veicis iesniegto piedāvājumu atvēršanu un iepazinies gan ar pretendentu loku, to piedāvājumiem, jo īpaši finanšu piedāvājumiem attiecīgajā iepirkumā.

Būtiska nozīme ir iepirkuma procedūras pārtraukšanas kontekstam, proti, apstākļiem un pasūtītāja rīcībai pirms un pēc šā lēmuma pieņemšanas. Tieši pasūtītāja rīcība ļauj pārliecināties, vai lēmumā norādītais pamatojums, pat ja tas pats par sevi vispārīgi var tikt uzskatīts par objektīvu, konkrētajā gadījumā nav vienīgi formāls aizsegs kāda jau iepriekš izraudzīta pretendenta interešu nodrošināšanai.[13]

Pasūtītāja darbību loģikas un konsekvences trūkums var norādīt uz favorītismu, bet, lai šādu secinājumu izdarītu kā norādīts, tad pasūtītāja rīcība ir jāvēro ilgtermiņā. Varētu uzskatīt, ka, piemēram, pasūtītāja rīcība vairākkārtīgi pārtraucot iepirkuma procedūru par vienu un to pašu priekšmetu brīdī, kad notikusi piedāvājumu atvēršana, aizbildinoties faktiski tikai ar argumentu, ka ir zudusi pasūtītāja vajadzība pēc konkrētā iepirkuma procedūras priekšmeta, ir neloģiska un nesaprātīga.  Par citu piemēru var uzskatīt gadījumu, kad pasūtītājs norāda, ka iepirkuma procedūra pārtraucama, jo nepieciešams veikt grozījumus dokumentācijā, bet, izsludinot jaunu iepirkuma procedūru, grozījumi dokumentācijā tā arī nav veikti vai ir nenozīmīgi.

Kā pretendentam aizsargāt savas tiesības

Pasūtītāja lēmumu par iepirkuma procedūras pārtraukšanu var apstrīdēt. Šādi tiek nodrošināta efektīva gan Eiropas Savienības tiesību aktu publisko iepirkumu jomā, gan Publisko iepirkumu likumā esošo mērķu īstenošana.[14]

Pasūtītāja lēmums par iepirkuma procedūras pārtraukšanu vispirms ir apstrīdams Iepirkumu uzraudzības birojā ierastajā kārtībā, proti, 10 dienu laikā pēc dienas, kad pasūtītājs lēmumu nosūtījis elektroniski, vai 15 dienu laikā, ja pasūtītājs lēmumu nosūtījis pa pastu. “Mazajos iepirkumos” šāds pasūtītāja lēmums ir pārsūdzams viena mēneša laikā no tā paziņošanas dienas Administratīvajā rajona tiesā.

Kā jau norādīts, lai gan Pasūtītājam lēmumā būtu jānorāda pietiekams pamatojums, lai pretendentam būtu saprotams, kādēļ iepirkuma procedūra ir tikusi pārtraukta, tomēr dažkārt pasūtītāja pieņemtais lēmums satur ļoti šauru un vispārīgu pamatojumu iepirkuma procedūras pārtraukšanai. Līdz ar to pretendentam, lai tas varētu sagatavot pēc iespējams pamatotāku iesniegumu Iepirkumu uzraudzības birojam vai pieteikumu tiesai, vajadzētu papildus vērsties pie pasūtītāja un šādā gadījumā lūgt skaidrot un sniegt detalizētāku lēmuma pamatojumu.

Šādā gadījumā ne Iepirkumu uzraudzības biroja Iesniegumu izskatīšanas komisija, ne tiesa nevarēs norādīt uz to, ka pats pretendents nav bijis ieinteresēts iegūt visu tam nepieciešamo informāciju un nav izmantojis tam normatīvajos aktos piešķirtās tiesības, lai, pirmkārt, saprastu pasūtītāja motīvus iepirkuma procedūras pārtraukšanai un, otrkārt, sagatavotu kvalitatīvāku iesniegumu vai pieteikumu par pieņemto lēmumu.

Pamatoti pārtrauktu iepirkuma procedūru nav iespējams atsākt, bet, ja Iepirkumu uzraudzības birojs vai tiesa atceļ nepamatotu pasūtītāja lēmumu par procedūras pārtraukšanu, tad to ir iespējams turpināt. Augstākā tiesa ir atzinusi, ka pretējā gadījumā iepirkuma procedūras tiesiskuma kontrole neapšaubāmi zaudētu efektivitāti.[15]

Tomēr visbiežāk pastāv gadījumi, kad iepirkuma procedūru vairs nav iespējams turpināt, jo, piemēram, pārtrauktās vietā ir izsludināta jau jauna iepirkuma procedūra un noslēgts iepirkuma līgums. Šādā gadījumā pieteikuma tiesā priekšmets varētu būt vienīgi iestādes rīcības prettiesiskuma konstatēšana un zaudējumu atlīdzināšana.

 

[1] Pieejams: https://info.iub.gov.lv/lv/visual

[2] Ministru kabineta 2017. gada 28. februāra noteikumi Nr. 107 “Iepirkumu procedūru un metu konkursa norises kārtība” 23. punkts, 60. punkts, 101. punkts, 136. punkts,

[3] Ministru kabineta 2017. gada 28. februāra noteikumi Nr. 107 “Iepirkumu procedūru un metu konkursa norises kārtība” 24. punkts, 61. punkts, 102. punkts, 137. punkts.

[4] Ministru kabineta 2017. gada 28. februāra noteikumi Nr. 107 “Iepirkumu procedūru un metu konkursa norises kārtība” 39.punkts, 76. punkts, 151. punkts.

[5] Ministru kabineta 2017. gada 28. februāra noteikumi Nr. 107 “Iepirkumu procedūru un metu konkursa norises kārtība” 230. punkts.

[6] Ministru kabineta 2017. gada 28. februāra noteikumi Nr. 107 “Iepirkumu procedūru un metu konkursa norises kārtība” 19. punkts.

[7] Sk., piemēram, Senāta 2021. gada 30. novembra spriedumu lietā Nr. SKA-359/2021 (A420285118) 15.punkts; Senāta 2021. gada 14. maija lēmums lietā Nr. SKA-1020/2021 (A420145221) 5. punkts.

[8] Senāta 2015. gada 26. marta sprieduma lietā Nr. SKA-555/2015 (A420215114) 10.punkts.

[9] Senāta 2021. gada 14. maija lēmums lietā Nr. SKA-1020/2021 (A420145221) 5. punkts.

[10] Senāta 2017. gada 10. februāra rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKA-187/2017.

[11] Senāta 2021. gada 14. maija lēmums lietā Nr. SKA-1020/2021 (A420145221) 8.punkts.

[12] Senāta 2017. gada 21. marta spriedums lietā Nr. SKA-760/2017.

[13] Senāta 2017.gada 24.maija sprieduma lietā Nr. SKA-246/2017 (A420181315) 14. un 15.punkts

[14] Senāta 2012.gada 29.marta lēmuma lietā Nr. SKA-401/2012 (A7047211) 15.punktu.

[15] Senāta 2011.gada 2.novembra lēmuma lietā Nr. SKA-1006/2011 (A8066011) 6.punktu