Ierobežojumi veikt blakus darbu

03.01.2022 Ierobežojumi veikt blakus darbu

Latvijas Republikas Satversmes 106.pantā kā viena no cilvēka pamattiesībām ir noteiktas tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai. Vēl jo vairāk, Satversmes tiesa[1] ir norādījusi, ka tiesību brīvi izvēlēties nodarbošanos tvērumā ietilpst tiesības izvēlēties vairākas nodarbošanās un tās vienlaicīgi īstenot.

[1] Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2015.gada 21.decembra sprieduma lietā Nr.2015-03-01 14.2.punkts (Pieejams: https://www.satv.tiesa.gov.lv/wp-content/uploads/2016/02/2015-03-01_Spriedums.pdf)

IEROBEŽOJUMI VEIKT BLAKUS DARBU

Latvijas Republikas Satversmes 106.pantā kā viena no cilvēka pamattiesībām ir noteiktas tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai. Vēl jo vairāk, Satversmes tiesa[1] ir norādījusi, ka tiesību brīvi izvēlēties nodarbošanos tvērumā ietilpst tiesības izvēlēties vairākas nodarbošanās un tās vienlaicīgi īstenot.

Līdz ar to darba devējam būtu jāņem vērā, lai arī lielākoties darbinieki ir nodarbināti pie viena darba devēja – pamata darba vietā, darbiniekam ir tiesības izvēlēties vienlaicīgi vairākas nodarbošanās un tikt nodarbinātiem pie vairākiem darba devējiem, proti, veikt blakus darbu.

Tomēr normatīvais regulējums paredz arī gadījumus, kad darba devējs šīs tiesības var saprātīgi ierobežot, lai aizsargātu savas pamatotas un aizsargājamas intereses, piemēram, lai saņemtu no darbinieka kvalitatīvu un savlaicīgu darba līguma un amata pienākumu izpildi.

Kas ir blakus darbs?

Blakus darbs ir vairāku darbu veikšana pie dažādiem darba devējiem, proti, darbs, ko darbinieks veic pie cita darba devēja. Praksē blakus darbs bieži vien tiek jaukts ar papildu darbu, kas ir darbs, ko darbinieks veic pie tā paša darba devēja, papildus saviem tiešajiem darba pienākumiem. Darba līgumā vai citos dokumentos netiek atsevišķi norādīts, ka darbinieks veic blakus darbu, tas izriet vienīgi no fakta, ka darbinieks ir nodarbināts pie dažādiem darba devējiem.

Darba likums[2] paredz darbiniekam tiesības slēgt darba līgumu ar vairākiem darba devējiem vai tikt citādi nodarbinātam, ja darba līgumā vai darba koplīgumā nav noteikts citādi.

Ja darba devējs darba koplīgumā vai darba līgumā sākotnēji nav paredzējis ierobežojumu veikt blakus darbu vai noteicis kārtību, kādā būtu saskaņojams blakus darbs, darbinieks var brīvi veikt blakus darbu un tam nav pienākums par to informēt darba devēju, vai saskaņot blakus darba veikšanu. Darba devējas praktiski var arī nezināt, ka darbinieks, paralēli savam “pamatdarbam” ir nodarbināts arī pie cita darba devēja, proti, veic kādu blakus darbu.

Kādos gadījumus darba devējs var aizliegt strādāt blakus darbu?

Darba devējs darba līgumā vai darba koplīgumā var paredzēt ierobežojumu veikt blakus darbu. Kopš 2017.gada 16.augusta blakus darba ierobežojumi ir attiecināmi ne tikai nodibinot darba tiesiskās attiecības ar citu darba devēju, bet arī nodarbinātību citādā veidā, piemēram, pastāvot dienesta attiecībās vai veicot saimniecisko darbību kā pašnodarbināta persona. Ņemot vērā to, ka skaidri noteiktas vai uzskaitītas šīs citas nodarbinātības formas, katrā gadījumā būtu jāvērtē, vai darbinieka blakus nodarbošanās būtu uzskatāma par blakus darbu.

Tomēr Darba likums[3] ļauj ierobežot darbinieka tiesības veikt blakus darbu ciktāl tas attaisnojams ar darba devēja pamatotām un aizsargājamām interesēm, it īpaši ja šāds blakus darbs negatīvi ietekmē vai var ietekmēt darbinieka saistību pienācīgu izpildi. Šāds ierobežojums varētu būt saistīts, piemēram, ar darbinieka pārlieku garām darba stundām vai ja blakus darbs tiek veikts nakts stundās, tāpēc netiek ievērots atpūtas režīms un darba pienākumi netiek veikti pienācīgi.

Prakse nereti darba devēji nosaka ierobežojumu darba līgumā, ka darbiniekam ir aizliegts veikt jebkādu blakus darbu, tomēr šāds vispārējs aizliegums īsti neatbilst normas mērķim, tāpēc darbinieks pamatoti var uzskatīt, ka tādejādi tiek ierobežotas viņa tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos. Līdz ar to darba devējam būtu jāizvairās no šādu vispārīgu aizliegumu ietveršanas darba līgumā vai darba koplīgumā.

Ņemot vērā to, ko darba līgumā vai darba koplīgumā praktiski ir neiespējami atrunāt un paredzēt visus gadījumos, kuros blakus darba veikšana var nelabvēlīgi ietekmēt amata pienākumu veikšanu, līdz ar to praksē visefektīvāk un biežāk darba līgumā vai koplīgumā ietver pienākumu, ka tiesības strādāt blakus darbu jāsaskaņo ar darba devēju. Šāda blakus darba saskaņošanas forma arī ir visefektīvākais veids, kā darba devējs katrā atsevišķā gadījumā var izvērtēt to, vai blakus darbs vai aizskart darba devēja intereses. Blakus darba saskaņošanas pienākums arī būtu visatbilstošākais veids, kā varētu samērīgi izvērtēt katru atsevišķu gadījumu un vienoties par risinājumu, kas visefektīvāk aizsargātu abu pušu tiesības un intereses.

Blakus darba saskaņošana praktiski nozīmē pienākumu darbiniekam sniegt darba devējam informāciju par blakus darbu, proti, kur un kādā formā tiks veikts blakus darbs, kādus amata pienākumus paredz šāds blakus darbs, kādā nozarē šis darbs tiks veikts utt.

Būtiski ir norādīt, ka darba devējam, saņemot no darbinieka šādu blakus darba saskaņojuma pieprasījumu, jebkādi ierobežojumi būtu rūpīgi jāizvērtē un jāpamato, jo normatīvais regulējums nosaka pienākumu darba devējam strīda gadījumā pierādīt, ka ierobežojums ir attaisnojams ar darba devēja pamatotām un aizsargājamām interesēm.

Nosakot darbiniekam pienākumu saskaņot ar darba devēju blakus darba veikšanu, darba devējs sevi aizsargā pret nevēlamu darbinieka blakus nodarbošanos, kas var radīt arī zināmas šaubas par darbinieka saistību pienācīgu neizpildi un par darbinieka lojalitāti. Bieži vien darba devējs pat nenojauš, ka darbinieks veic blakus darbu pie cita darba devēja, jo darba devējam nav publiski pieejam informācija par personas nodarbinātību pie citiem darba devējiem. Tomēr gadījumā, ja darba devējs konstatē, ka darbinieks veic blakus darbu un to nav saskaņojis ar darba devēju, neatkarīgi no tā, vai šāds blakus darbs būtu pieļaujams vai nē, viņš ir pārkāpis līguma nosacījumus un viņam rodas līdzīga atbildība, kā citu pārkāpumu gadījumā.

Vienlaikus, lai aizsargātu savas pamatotās intereses, papildus pienākumam saskaņot blakus darbība veikšanu un attiecīgos gadījumos ierobežot blakus darba veikšanu, darba devējam būtu jāizvērtē un nepieciešamības gadījumā jānosaka arī citi pienākumi darbiniekam, kā piemēram, pienākums neizpaust darba devēja komercnoslēpumu un konfidenciālu informāciju; nekonkurēšanas pienākums darba attiecību laikā, un, ja tas nepieciešams, līdz diviem gadiem pēc darba tiesisko attiecību izbeigšanas, kā arī intelektuālā īpašumu tiesību bezatlīdzības automātisku pāreju/nodošanu darba devējam.

[1] Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2015.gada 21.decembra sprieduma lietā Nr.2015-03-01 14.2.punkts (Pieejams: https://www.satv.tiesa.gov.lv/wp-content/uploads/2016/02/2015-03-01_Spriedums.pdf)

[2] Darba likuma 91.pants.

[3] Darba likuma 92.panta pirmā daļa.