Panākts izlīgums
KP ceļu būves karteļa lietā uzņēmumiem piemērojusi sodu kopumā 4 451 649,77 eiro apmērā.
"A.C.B." piemērots sods 2 920 157,18 eiro apmērā, "Ceļu pārvaldei" – 1 026 958,61 eiro apmērā, bet "Strabag" – 504 533,98 eiro apmērā.
Aizliegtā vienošanās konstatēta VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) rīkotajos publiskajos iepirkumos par ceļu un maģistrāļu būvniecību Latvijā. LVC jau paziņojis, ka vērsīsies ar zaudējumu piedziņu pret KP konstatētā ceļu būves karteļa dalībniekiem. Precīzas summas, par kurām LVC vērsīsies ar piedziņu, būs zināmas, kad uzņēmums iepazīsies ar pilnu KP lēmumu.
Ar "A.C.B." un "Strabag" panākts izlīgums par tiesiskā strīda izbeigšanu lietā, uzņēmumiem piekrītot konstatētajiem faktiem un apņemoties nepārsūdzēt KP gala lēmumu. Izlīgums paredz soda samazinājumu par 10%.
Stabulniece-Veldruma skaidro, ka izlīgums ar KP nozīmē, ka šie lietas dalībnieki ir atzinuši savu pārkāpumu un apņemas nepārsūdzēt KP lēmumu, tāpēc attiecībā uz šiem tirgus dalībniekiem konkurences uzraugu lēmums ir uzskatāms par galīgo nolēmumu.
Lai arī izlīgums var nozīmēt potenciālu izslēgšanu no publiskajiem iepirkumiem turpmākos trīs gadus un zaudējumu atlīdzības prasību celšanu no KP lēmuma pieņemšanas brīža, tirgus dalībnieki saskata ieguvumus no vienošanās slēgšanas, stāsta advokāte.
Mēģinājumi atjaunot uzticamību
Stabulniece-Veldruma skaidro, ka karteļa dalībniekiem, kuriem ir liegums piedalīties publiskajos iepirkumos turpmākos trīs gadus, ir iespējams pretendēt uz uzticamības atjaunošanu, tādējādi novēršot to izslēgšanu no publiskajiem iepirkumiem. Uzticamību var atjaunot jebkurš karteļa dalībnieks. Par to, ka uzņēmums strādās pie uzticamības atjaunošanas, publiski paziņojis "A.C.B".
Advokāte uzsver, ka par uzticamības atjaunošanu lemj tas pasūtītājs, kura iepirkumā karteļa dalībnieks nākotnē piedalās, vienlaikus balstoties uz KP sniegtu atzinumu.
Uzņēmumi, kuriem KP par dalību kartelī ir konstatējusi pārkāpumu, ir iespējams pretendēt uz uzticamības atjaunošanu. Ja sodītais uzņēmums ir izpildījis noteiktas prasības,KP var lemt par pozitīva atzinuma sniegšanu, savukārt iepirkumu rīkotājs attiecīgi var lemt, vai uzņēmumam ļaut piedalīties iepirkumos.
Lai saņemtu iestādes pozitīvu atzinumu, sodītajam uzņēmumam ir jāīsteno vairākas darbības:
- jāsadarbojas ar KP izmeklēšanas laikā un pēc lēmuma pieņemšanas;
- valsts budžetā jāiemaksā KP piemērotais naudas sods;
- jāizstrādā korporatīvā konkurences tiesību ievērošanas programma, vadlīnijas un jāieceļ atbildīgā persona par to ieviešanu un regulāru aktualizēšanu;
- jāievieš uzņēmumā prakse, ka darbinieki tiek izglītoti par konkurences tiesībām un to ievērošanu; jāizglīto pirmām kārtām tie, kas potenciāli varētu būt iesaistīti iespējamos karteļu pārkāpumos;
- uzņēmums ir atlīdzinājis pārkāpuma dēļ radītos zaudējumus, ja cietušais to ir lūdzis kompensēt.Avots: Konkurences padome
Advokāte min, ka, visticamāk, šie kritēriji, konkretizēti attiecībā uz konkrēto karteļa dalībnieku, ir ietverti arī šo karteļa dalībnieku izlīgumos ar KP.
Stabulniece-Veldruma uzskata, ka padomes izvirzītie uzticamības atjaunošanas kritēriji kopumā ir izpildāmi, tādējādi lielākā daļa karteļa dalībnieku šobrīd un turpmāk, viņasprāt, atjaunos uzticamību un turpinās piedalīties publiskajos iepirkumos.
Vienīgais diskutablais kritērijs, pēc advokātes teiktā, ir prasība, ka uzņēmums ir atlīdzinājis pārkāpuma dēļ radītos zaudējumus, ja cietušais to ir lūdzis kompensēt. KP, sniedzot savu atzinumu, faktiski nevar to izsmeļoši pārbaudīt, tāpēc šī kritērija izpilde ir atkarīga no faktiskajiem apstākļiem brīdī, kad karteļa dalībnieks piedalās kādā no publiskajiem iepirkumiem, pauž Stabulniece-Veldruma.
Vienlaikus jebkurš pasūtītājs, neskatoties uz pozitīvu KP atzinumu, var ar pamatotu lēmumu tomēr izslēgt karteļa dalībnieku no sava iepirkuma, uzskatot, ka uzticamība tomēr nav atjaunota, t.sk., ja ir zināmas neapmierinātas zaudējumu prasības.
Stabulniece-Veldruma prognozē, ka publisko iepirkumu veicēji vēros viens otra aktivitātes. "Principā jebkurš pasūtītājs var uzskatīt, ka uzticamība nav atjaunota, ja tam ir zināma jebkāda neapmierināta zaudējumu prasība, kas izriet no attiecīgā karteļa, pat ja šo prasību nav cēlis konkrētais pasūtītājs. No otras puses, protams, ir jāskatās katras nozares reālā tirgus situācija. Pasūtītāji ir ieinteresēti maksimāli plašākā konkurencē savos iepirkumos, lai nodrošinātu augstāku kvalitāti un labāku cenu, līdz ar to karteļa dalībnieka izslēgšana no iepirkuma lielākoties nebūs paša pasūtītāja interesēs," saka viņa.
Vispirms jāsamaksā
Vienam no KP atklātā karteļa dalībniekam – "Strabag" – maijā sākts likvidācijas process. Stabulniece-Veldruma uzsver, ka kapitālsabiedrības likvidācija būs iespējama vienīgi, ja tās gaitā tiks segti visi kreditoru prasījumi, t.sk. KP piemērotais naudas sods. Latvijas "Strabag" ir daļa no starptautiskā "Strabag" koncerna, kurš 2021. gadā bija iesaistīts citā, daudz apjomīgākā, karteļa skandālā. Grupas uzņēmumiem – "Strabag AG" un "F. Lang u. K. Menhofer Baugesellschaft m.b.H. & Co. KG" – Austrijā tika piespriests 45,37 miljonu eiro liels sods par konkurences pārkāpumiem.
Savukārt "Ceļu pārvaldei" ir ierosināts tiesiskās aizsardzības process (TAP). Tomēr, pēc Stabulnieces-Veldrumas teiktā, TAP tiešā veidā nekādi neierobežo KP tiesības prasīt soda samaksu no attiecīgā karteļa dalībnieka, kā arī VAS "Latvijas Valsts ceļi" tiesības prasīt zaudējumu atlīdzināšanu. Vienlaikus šīm prasībām var būt ietekme uz turpmāko TAP norisi, kā arī attiecīgais karteļa dalībnieks var nebūt spējīgs segt šīs prasības pilnā apmērā.
Jānorāda, ka "Ceļu pārvaldei" šobrīd ir izveidojies teju miljons eiro liels nodokļu parāds. Tāpat pret "Ceļu pārvaldi" ir pieteikti vairāku kreditoru parādi un ir sāktas vairākas parādu piedziņas.
Tāpat Stabulniece-Veldruma norāda, ka atbilstoši aktuālajam Konkurences likuma regulējumam karteļa gadījumā visi karteļa dalībnieki attiecībā uz zaudējumu prasībām atbild solidāri, līdz ar to LVC faktiski varētu piedzīt visus zaudējumus arī tikai no viena no karteļa dalībniekiem. Secīgi karteļa dalībnieki varētu vērsties viens pret otru, savstarpēji sadalot šo piedzīto zaudējumu apmēru.
"Tomēr šajā lietā vēl ir jāvērtē, vai solidārā atbildība vispār ir piemērojama, ņemot vērā pārkāpuma periodu (iepirkumu norises laiku) un solidārās atbildības ieviešanas Konkurences likumā brīdi," piebilst advokāte.
Ne pirmais kartelis
Gandrīz pirms diviem gadiem – 2021. gada 30. jūlijā – KP pieņēma lēmumu "būvnieku karteļa" lietā, konstatējot desmit būvniecības uzņēmumu ilggadēju aizliegtu vienošanos par dalības nosacījumiem publiskajos un privātajos iepirkumos Latvijā. Par īstenoto konkurences tiesību pārkāpumu uzņēmumiem piemērots naudas sods kopumā 16,65 miljonu eiro apmērā.
KP, pamatojoties uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sniegto informāciju un izpētes laikā papildu gūtajiem pierādījumiem, konstatēja pārkāpumus SIA "Skonto būve", SIA "Latvijas energoceltnieks", SIA "Velve", SIA "Arčers", SIA "Rere būve", SIA "Re & Re", SIA "RBSSkals Būvvadība", SIA "Abora", AS "LNK Industries" un SIA "Merks" darbībās. Tiesvedības šajā lietā nav noslēgušās joprojām.
Vērtējot kopīgo un atšķirīgo KP 2021. atklātajā būvnieku karteļi un jaunākajā ceļu būves kartelī, Stabulniece-Veldruma norāda, ka abos ir iesaistīti nozīmīgākie tirgus dalībnieki ar ievērojamu publisko iepirkumu kopējo finansiālo vērtību. Vienlaikus ceļu būvnieku kartelis ir mazāk apjomīgs un ne tik sarežģīts, ņemot vērā, ka ievērojami mazāk lietas dalībnieku, skarti tikai viena pasūtītāja septiņi iepirkumi, salīdzinot ar desmit reizes vairāk iepirkumiem būvnieku kartelī, kā arī pārkāpuma periods ir mazāks.
Abos gadījumos būtiska daļa no skartajiem iepirkumiem ir ES fondu finansēti, kas pasūtītājam nozīmē ne tikai iespējami sadārdzinātu cenu šajos iepirkumos, bet arī būtiskus papildu zaudējumus – Centrālās finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) piemērotu finanšu korekciju 10% vai 25% apmērā (ja tiktu konstatēta arī pasūtītāja iesaiste kartelī, tad 100%).
Gan 2021. gadā atklātajā kartelī, gan šajā, sākotnējie pierādījumi, kas bijuši par pamatu KP ierosināt lietu un veikt procesuālās darbības, ir iegūti no KNAB, veicot operatīvās darbības (noklausīšanās u.c.) ar konkurences pārkāpumiem nesaistītu noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanas gaitā. "Lai arī KP nav tiesīga veikt šādas operatīvās darbības, faktiski operatīvo darbību rezultāts nonāk pie KP, kas no tiesiskā viedokļa ir diskutabli," komentē Stabulniece-Veldruma.
KP lēmumā teikts, ka procesuālās darbības veiktas kopumā pret septiņiem uzņēmumiem, bet lieta izbeigta pret uzņēmumiem "Binders", "8CBR", "SC grupa" un "YIT Infra Latvija". Procesuālās darbības veiktas arī Rīgas domes Satiksmes departamentā, Rīgas brīvostas pārvaldē un "Latvijas valsts ceļos".
Stabulniece-Veldruma skaidro, ka KP nereti uzsāk lietas izmeklēšanu pret vairākiem potenciālajiem karteļa dalībniekiem. Lietas izmeklēšanas gaitā pēc pierādījumu iegūšanas KP var secināt, ka iztrūkst būtiski pierādījumi attiecībā uz atsevišķiem lietas dalībniekiem, pret kuriem pārkāpuma lieta tad attiecīgi tiek izbeigta. "Šāda situācija nav reta. Potenciāla karteļa gadījumā jebkurā tirgū aizdomu ēna kritīs uz pilnīgi visiem tirgus dalībniekiem, par kuru iespējamo iesaisti KP veiks nepieciešamo izpēti," stāsta eksperte.
Raksts publicēts: https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/kartela-dalibniekiem-pastav-iespeja-tuvakaja-laika-atkal-pretendet-uz-publiskajiem-iepirkumiem.d?id=55665410
