Komersants un administratīvi teritoriālā reforma – kam pievērst uzmanību?

04.01.2022 Komersants un administratīvi teritoriālā reforma – kam pievērst uzmanību?

Pagājušā gada 1. jūlijā stājās spēkā vairāk nekā 8 gadus ilgusī administratīvi teritoriālā reforma.

Komersants un administratīvi teritoriālā reforma – kam pievērst uzmanību?

Pagājušā gada 1. jūlijā stājās spēkā vairāk nekā 8 gadus ilgusī administratīvi teritoriālā reforma,[1] kuras ietvaros iepriekšējo 119 pašvaldību vietā izveidotas 43 pašvaldības. Minētās reformas ietvaros līdzšinējais apriņķu, republikas pilsētu un novadu administratīvo teritoriju iedalījums[2] ir aizstāts ar valstspilsētu pašvaldību un novadu pašvaldību administratīvo teritoriju iedalījumu,[3] tādējādi reformas rezultātā ir mainījies ne vien pašvaldību skaits un to administratīvi teritoriālais iedalījums, bet arī adreses pieraksts - lielākajā daļā precizējot vien novada nosaukums, atsevišķos gadījumos adreses pierakstu papildinot ar pagasta nosaukumu. Piemēram, Carnikavas pagasts, Ādažu novads, jo līdz šim novadi varēja neiekļaut pagasta kā novada teritoriālās vienības iedalījumu, savukārt Valmieras un Jēkabpils pilsētas teritorijā esošās adreses, kas turpmāk ietilpst tādu pat nosaukumu novados, papildināmas ar attiecīga novada nosaukumu (piemēram, Valmiera, Valmieras novads).[4] Citas adreses sastāvdaļas, kā pagastu nosaukumi vai pasta indekss adrešu pierakstos, nav mainītas. Plašāka informācija par adresēm un aktuālais adrešu pieraksts, atbilstoši spēkā esošajam administratīvi teritoriālajam iedalījumam Adrešu reģistrā pieejams portāla Kadastrs.lv. sadaļā “Valsts adrešu reģistrs”.[5]

Adrese ir katra komersanta rekvizītu būtiska sastāvdaļa, un līdz ar administratīvi teritoriālo reformu ir mainījušās arī Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros reģistrēto tiesību subjektu juridiskās adreses pieraksts, tādēļ šī raksta mērķis ir sniegt ieskatu par svarīgākajām izmaiņām saistība ar adreses pieraksta maiņu, kas skar komersantus administratīvi teritoriālās reformas kontekstā.

Administratīvi teritoriālā reforma un adreses pieraksta maiņa

Juridiskās adreses izmaiņas administratīvi teritoriālās reformas kontekstā neskar komersanta pienākumu vērsties ar pieteikumu Uzņēmumu reģistrā, lūdzot reģistrēt jaunu vai precizēt iepriekšējo juridisko adresi. Saskaņā ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pārejas noteikumu 21. punktu, Valsts zemes dienests izmaiņas Adrešu reģistrā ir veicis laika posmā līdz 2021. gada 16. jūlijam. Savukārt Uzņēmumu reģistrs, lai nodrošinātu Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros veikto ierakstu precizitāti, aktualitāti un atbilstību Adrešu reģistra datiem, to tiesību subjektu juridisko adrešu, kuras pilnībā atbilst Adrešu reģistra datiem, aktualizāciju veic patstāvīgi. Gadījumā, ja juridiskā adrese pilnībā neatbilst Adrešu reģistra datiem, Uzņēmumu reģistrs veiks manuālu adrešu aktualizāciju.[6] Tādējādi līdz 2021. gada beigām plānots veikt Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros reģistrēto juridisko adrešu aktualizāciju, neprasot tiesību subjekta iniciatīvu un iesaisti šī procesa īstenošanā. Vienlaikus, lai paātrinātu adrešu aktualizācijas procesu, Uzņēmumu reģistrs aicina komersantus un citus tiesību subjektus pārbaudīt to reģistrēto juridisko adresi un ja tā vēl nav aktualizēta, nepieciešamības gadījumā, izmantojot e-pakalpojumu Latvija.lv iesniegt pieteikumu Uzņēmumu reģistram, lūdzot veikt izmaiņas juridiskajā adresē, atbilstoši Adrešu reģistra datiem.  

Saskaņā ar Ministru kabineta 2016. gada 11. oktobra noteikumu Nr.664 Noteikumi par valsts nodevu, kas maksājama par ierakstu izdarīšanu Uzņēmumu reģistra žurnālā un komercreģistrā, kā arī iesniedzamo dokumentu reģistrēšanu 7.1.  punktu valsts nodeva nav jāmaksā, ja grozījums ir saistīts ar administratīvo teritoriju pārveidošanu, robežu vai nosaukuma maiņu, kā arī ar ielas nosaukuma vai ēkas numerācijas maiņu, savukārt no 2021. gada 1. janvāra par Uzņēmumu reģistra žurnāla un komercreģistra ierakstu publicēšanu oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” (vestnesis.lv)  maksa vairs netiek piemērota,[7] līdz ar to minētās izmaiņas nerada papildu izmaksas komersantiem.  

Komersanta pienākumi administratīvi teritoriālās reformas kontekstā

Administratīvi teritoriālās reformas ietvaros veiktās izmaiņas var attiekties ne tikai uz komersantu juridisko adrešu aktualizāciju. Ja sabiedrības ar ierobežotu atbildību (turpmāk – SIA) kapitāla daļas pieder kādai pašvaldībai, var nākties veikt izmaiņas SIA dalībnieku reģistra nodalījuma dalībnieku sastāvā. Šajā gadījumā ir attiecināmi jau iepriekš norādītie noteikumi par atbrīvojumiem no valsts nodevas samaksas, tādējādi, par izmaiņām kapitālsabiedrības dalībnieku reģistra nodalījumā, ja administratīvi teritoriālās reformas rezultātā mainās tās dalībnieks (pašvaldība), valsts nodeva jāmaksā nav.[8]

Kā vēl viens apstāklis, kas jāpatur prātā administratīvi teritoriālās reformas kontekstā, ir reģistrētais komersanta nosaukums jeb firma. Komersantiem var nākties mainīt līdzšinējo reģistrētā tiesību subjekta nosaukumu, ja līdzšinējais nosaukums satur norādi uz tādu teritoriālo vienību, kāda pēc administratīvi teritoriālās reformas vairs nepastāv,[9] jo atbilstoši Komerclikuma 29. panta pirmajai daļai komersanta nosaukums nedrīkst saturēt maldinošas ziņas par komerctiesiskajā apgrozībā svarīgiem apstākļiem.[10] Minētais apstāklis var ietekmēt arī citus Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros reģistrētos tiesību subjektus. Un arī šajā gadījumā valsts nodevas apmaksa veicama nebūs, jo uz šādu izmaiņu reģistrēšanu attiecas notiekumi par atbrīvojumiem no valsts nodevas.

Savukārt attiecībā uz adreses izmaiņām dokumentos, kas iesniedzami Uzņēmumu reģistrā un kas satur komersanta juridisko adresi (kā dalībnieku reģistra nodalījums, dalībnieku sapulces lēmumā, vai piesakot kādas citas izmaiņas, kuru ietvaros nepieciešams norādīt juridisko adresi) - šie dokumenti ar aktualizētu komersanta juridisko adresi iesniedzami vienlaikus ar citu izmaiņu veikšanu attiecīgajos dokumentos. Tas nozīmē, ka dalībnieku reģistra nodalījumā komersanta juridiskā adrese var tikt precizēta tikai gadījumā, ja tiek iesniegts jauns dalībnieku reģistra nodalījums. Veikt izmaiņas dalībnieku reģistra nodalījumā, tikai tādēļ, ka administratīvi teritoriālās reformas ietvaros mainījies komersanta adreses pieraksts nav nepieciešams.[11]

Tomēr ne vien komersanta juridiskā adreses kā būtisks komersanta rekvizīts var mainīties administratīvi teritoriālās reformas ietvaros. Adreses maiņa var skart arī tādus komersanta darbībai svarīgus un nepieciešamus dokumentus kā licences, izziņas, vai komersantam izsniegtās atļaujas.

Piemēram, likuma Par akcīzes nodokli 2. panta sestā un seši prim daļa, kā arī Alkoholisko dzērienu aprites likuma 3. pants sniedz izsmeļošu uzskaitījumu par tām akcīzes precēm, ar kurām veicot konkrētas darbības, nepieciešams saņemt licenci jeb speciālo atļauju. Šādas akcīzes preces ir, piemēram, alkoholiskie dzērieni, tabakas izstrādājumi, naftas produkti, dabasgāze. Ja komersantam, savas saimnieciskās darbības veikšanas ietvaros ir izsniegta licence attiecībā uz konkrētu darbību veikšanu ar akcīzes precēm – arī šī izsniegtā licence satur konkrētu, licencēšanai pieteiktās darbības vietas adresi. Tā, piemēram gadījumā, ja komersants, kas nodarbojas ar izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu, ir atvēris restorānu un kā pakalpojumu klientiem piedāvāt ne tikai ieturēt maltīti, bet arī iespēju izvēlēties kādus alkoholiskos dzērienus, komersantam nepieciešama Valsts ieņēmumu dienesta izsniegta licence alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecībai. Atbilstoši Ministru kabineta 2005. gada 30. augusta notiekumiem Nr. 662 Akcīzes preču aprites kārtība[12] 26. punktam Valsts ieņēmumu dienests, izsniedzot licences, cita starpā norāda arī licences darbības vietu – tas nozīmē, ka pašā izsniegtajā licencē kā speciālajā atļaujā tiek norādīta tā komersanta darbības vieta (adrese), kurā konkrētā izsniegtā licence ir derīga. Līdz ar administratīvi teritoriālās reformas īstenošanu un adreses pieraksta maiņu, izsniegtajās licencēs norādītā adrese var neatbilst adresei, kas norādīta licencē. Tomēr, lai mazinātu iespējamo administratīvo slogu komersantiem, arī izsniegtās licences nomaiņa nav jāveic vien tā iemesla dēļ, ka administratīvi teritoriālās reformas ietvaros mainījusies licencē pieteiktās darbības vietas adreses pieraksts. Valsts ieņēmumu dienests norāda, ka tā pārziņā esošajās datubāzēs adreses jau ir aktualizētas atbilstoši administratīvi teritoriālās reformas ieviestajām izmaiņām. Līdzīgi kā Uzņēmumu reģistrā iesniedzamo dokumentu gadījumā – komersantam izsniegtajās licencēs, atļaujās un izziņās ietvertās adreses, kuru pieraksta maiņu skārusi administratīvi teritoriālā reforma, nomaiņu varēs veikt brīdī, kad tiks veikta šo dokumentu pārreģistrācija kāda cita dokumentā saturoša rekvizīta izmaiņu dēļ (piemēram, nodokļu maksātāja reģistrācijas numura, darba laika, vai pieteiktās darbības vietas adreses maiņas dēļ, u.tml.)[13]

Lai gan valsts ir centusies mazināt administratīvo slogu un pēc iespējas atbrīvot komersantus no izmaksām, kas varētu būt radušās administratīvi teritoriālās reformas īstenošanas ietvaros, tomēr pilnībā pasargāti no izmaksām, kas saistītas ar adreses pieraksta maiņu dokumentos, komersanti nav. Komersanta juridiskā adrese ir neatņemams un būtisks rekvizīts tādā darījumu apliecinošā dokumentā kā čeks, kas katrā gadījumā izsniedzams nodokļu maksātājam, lai apliecinātu saņemto samaksu par veikto darījumu.[14] Saskaņā ar Ministru kabineta 2014. gada 11. februāra noteikumu Nr.96 Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība 141.13 punktu lietotāji, kuriem administratīvi teritoriālās reformas ietvaros mainās juridiskā adrese, nodrošina, ka kases aparātā, hibrīda kases aparātā, kases sistēmā, specializētajā ierīcē vai iekārtā rekvizīts – nodokļu maksātāja juridiskā adrese - atbilstoši jaunajai adresei ir uzstādīts līdz 2021. gada 31. decembrim. Tas nozīmē, ka komersantiem, kas izmanto kādu no noteikumu punktā minētajām ierīcēm čeka izsniegšanai, ir pienākums nodrošināt, lai čeka rekvizītu laukā ietvertās juridiskās adreses pieraksts atbilsts administratīvi teritoriālās reformas rezultātā jaunizveidotajam adreses pierakstam, turklāt izmaiņas jāveic ievērojot Ministru kabineta noteikto termiņu. Līdz ar to komersantam pašam ir pienākums vērsties pie apkalpojošā dienesta, ar kuru komersants rakstveidā noslēdzis līgums par iekārtas apkalpošanu,[15] un segt ar šo izmaiņu veikšanu saistītās izmaksas. Kompensācijas vai citi atbalsta pasākumi komersantiem, kam jāveic juridiskās adrese pieraksta precizējumi čeka rekvizītu daļā, no valsts puses paredzēti nav.

Komersanti un jaunās pašvaldības

Administratīvi teritoriālās reformas ietvaros tika izveidoti ne vien jauni novadi un pašvaldības, bet līdz ar tiem varēja mainīties arī par atsevišķiem pakalpojumiem atbildīgās iestādes, to struktūra un iespējams, arī kompetences. Tādēļ gadījumā, ja komersantiem rodas nepieciešamība sazināties ar kādu no pašvaldības iestādēm vai tās struktūrvienībām, būtu ieteicams pārliecināties par šīs iestādes kompetenci un aktuālo kontaktinformāciju, kas noteikti pieejama katra jaunizveidotā novada mājaslapā.  

Vienlaikus, der paturēt prātā, ka Satversmes tiesa 2021. gada 28. maijā pieņēma spriedumu lietā Nr. 2020-43-0106,[16] kurā atzina Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma normas, kas paredz Varakļānu novada pievienošana Rēzeknes novadam, par neatbilstošām Satversmei. Kā rezultātā Varakļānu novads ir izveidots kā atsevišķs, patstāvīgs novads.

Savukārt 2021. gada 21. jūnijā Satversmes tiesa pieņēma spriedumu lietā Nr. 2020-41-0106,[17] ar kuru atzina Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma normas, kas paredz Ilūkstes novada pievienošanu Augšdaugavas novadam un Ozolnieku novada pievienošanu Jelgavas novadam par neatbilstošām Satversmei, atzīstot šīs tiesību normas par spēkā neesošām no 2022. gada 1. janvāra, tādējādi dodot likumdevējam laiku piemērotāka teritoriālā risinājuma rašanai.

Tomēr ņemot vērā 2021. gada 09. decembrī Saeimas pieņemtos grozījumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, papildinot minētā normatīvā akta pārejas notiekumus ar 41. punktu, kas paredz, ka līdz 2029. gada pašvaldību vēlēšanās ievēlētās novada domes pirmajai sēdei t.sk. Augšdaugavas un Jelgavas novadu pašvaldības turpina pildīt savas funkcijas administratīvajās teritorijās, kādas tās bija līdz 2021. gada 31. decembrim.

Aicinājums komersantiem, pievērst uzmanību arī turpmākajai administratīvi teritoriālās reformas norisei un ar to saistītajām izmaiņām, jo īpaši aicinot rūpīgi sekot līdzi tos komersantus, kurus tieši skars gaidāmās administratīvi teritoriālās izmaiņas Ilūkstes un Ozolnieku novadā.

[1] Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija 2013. gadā sagatavoja 2009. gadā veiktās Administratīvi teritoriālās formas izvērtējumu, kurā konstatēja izveidoto pašvaldību būtiskās atšķirības tādos vērtējuma aspektos kā iedzīvotāju skaits, teritorijas lielums, finansiālā kapacitāte u.c, kā rezultātā tika uzsākta darbība pie administratīvi teritoriālās struktūras pilnveidošanas, norādot uz nepieciešamību veikt teritoriālo reformu. Ministru kabineta 2013. gada 29. oktobra rīkojums Nr. 496 Reģionālās politikas pamatnostādnes 2013-2019. gadam (informatīvā daļa). Pieejams: http://polsis.mk.gov.lv/api/file/file69545799510879684.doc [aplūkots 27.08.2021]

[2] 4. pants: Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums: LV likums. Pieņemts 18.12.2008. [22.06.2020. red.]

[3] 4.pants: Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums: LV likums. Pieņemts 10.06.2020

[4] Valsts zemes dienests: Administratīvi teritoriālā reforma Latvijā. Pieejams: https://www.vzd.gov.lv/lv/jaunums/administrativi-teritoriala-reforma-latvija [aplūkots 27.08.2021]

[5] Valsts adrešu reģistrs. Pieejams: https://www.kadastrs.lv/varis [aplūkots 27.08.2021]

[6] Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs: Izmaiņas reģistros pēc administratīvi teritoriālās reformas. Pieejams: https://www.ur.gov.lv/lv/jaunumi/aktualitates/izmainas-registros-pec-administrativi-teritorialas-reformas/ [aplūkots 27.08.2021]

[7] Latvijas Republikas oficiālais izdevējs Latvijas Vēstnesis: No 1. janvāra iesniedzējiem nav jāmaksā par publikāciju “Latvijas Vēstnesī. Pieejams: https://lv.lv/?menu=aktualitates&sid=2&id=1257 [aplūkots 27.08.2021]

[8] Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs: Izmaiņas reģistros pēc administratīvi teritoriālās reformas. Pieejams: https://www.ur.gov.lv/lv/jaunumi/aktualitates/izmainas-registros-pec-administrativi-teritorialas-reformas/ [aplūkots 27.08.2021]

[9] Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas: Sniegtais skaidrojums uz biežāk uzdotajiem jautājumiem administratīvi teritoriālās reformas kontekstā. Pieejams: https://www.varam.gov.lv/lv/print/pdf/node/11132 [aplūkots 27.08.2021]

[10] Strupišs A. Komerclikuma komentāri. A daļa. Komercdarbības vispārīgie noteikumi (1.-73.panti). SIA A.Strupiša juridiskais birojs, 2003, 139.lpp.

[11] Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs: Izmaiņas reģistros pēc administratīvi teritoriālās reformas. Pieejams: https://www.ur.gov.lv/lv/jaunumi/aktualitates/izmainas-registros-pec-administrativi-teritorialas-reformas/ [aplūkots 27.08.2021]

[12] Akcīzes preču aprites kārtība: Ministru kabineta 2005. gada 30. augusta notiekumi Nr. 662.

[13] Valsts ieņēmumu dienests: Par adrešu maiņu licencēs, izziņās un atļaujās saistībā ar administratīvi teritoriālo reformu. Pieejams: https://www.vid.gov.lv/lv/par-adresu-mainu-licences-izzinas-un-atlaujas-saistiba-ar-administrativi-teritorialo-reformu [aplūkots 27.08.2021.]

[14] Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība Ministru kabineta 2014. gada 11. februāra notiekumi Nr. 96, 63. punkts.

[15] Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība Ministru kabineta 2014. gada 11. februāra notiekumi Nr. 96, 12. un 12.1 punkts.

[16] Satversmes tiesas 28.05.2021 spriedums lietā Nr. 2020-43-0106. Pieejams: https://www.satv.tiesa.gov.lv/cases/?search[number]=2020-43-0106 [aplūkots 27.08.2021]

[17] Satversmes tiesas 21.06.2021 spriedums lietā Nr. 2020-41-0106. Pieejams: https://www.satv.tiesa.gov.lv/cases/?search[number]=2020-41-0106 [aplūkots 27.08.2021]