Korupcijas novēršana kā daļa no labas korporatīvās pārvaldības - apskatīt korupcijas novēršanas būtiskumu ilgtspējīgas uzņēmējdarbības nodrošināšanai?

20.03.2023 Korupcijas novēršana kā daļa no labas korporatīvās pārvaldības - apskatīt korupcijas novēršanas būtiskumu ilgtspējīgas uzņēmējdarbības nodrošināšanai?

Ilgtspējīga uzņēmējdarbība, kas nereti tiek saukta arī par ESG, ir ļoti aktuāls temats, ar ko uzņēmēji saskaras ikdienā arvien biežāk un pamazām arī sāk ieviest to praksē. Šajā rakstā apskatīta maza daļa no ESG, kas vairāk sasaucas ar korporatīvo pārvaldību.  

Ilgtspējīga uzņēmējdarbība nozīmē veikt uzņēmējdarbību, neradot negatīvas sekas videi un  sabiedrībai kopumā. Tātad uzņēmējdarbība tiek vērtēta no diviem aspektiem – proti, kādu ietekmi uzņēmējdarbībā atstāj uz vidi un kādu ietekmi uzņēmējdarbība atstāj uz sabiedrību. Attiecīgi ilgtspējīgas uzņēmējdarbības uzdevums būtu radīt pozitīvu ietekmi vismaz uz vienu no šīm jomām. Skatoties uz to ar praktiskāku vērtējumu, uzņēmējiem, kad tie pieņem ar savu darbību saistītus lēmumus, jāuzņemas atbildība par sabiedrībā un vidē notiekošajiem procesiem un jāiestājas, piemēram, par diskriminācijas un nevienlīdzības izskaušanu, vides daudzveidību un aizsardzību. Tā rīkosies uzņēmēji, kas noslieksies par labu ilgtermiņa pozitīvām sekām attiecībā uz vidi un sabiedrību, nevis īstermiņa izdevīgumam konkrētajam uzņēmumam.

Šobrīd uzņēmēju dienaskārtībā ir ne tikai ilgtspējīga uzņēmējdarbība, bet jau konkrētāki ESG faktori, kas, iztulkojot tos latviešu valodā, nozīmē vides, sociālos un pārvaldības faktorus.  Tomēr Eiropas Savienības kontekstā ilgtspēja un ESG nav savstarpēji aizvietojami jēdzieni. Piemēram, ESG faktori var tikt izmērīti ar iepriekš noteiktiem vides, sociāliem, ilgtspējas un pārvaldības rādītājiem, kamēr ilgtspēja ir plašs jēdziens, kas vispārīgi nozīmē veikt uzņēmējdarbību, neradot negatīvas sekas. ESG var tikt izmērīts ar tādiem rādītājiem, kā oglekļa emisijas pēda, patērēto un zudumā laisto enerģiju, un ESG regulējums prasa arī noteiktā kārtībā sistematizēt iegūtos datus. Lēmumu pieņemšana par Ieguldījumu veikšana ir vēl viena darījumu joma, kur tieši var konstatēt ESG faktoru konkrētību. Tāpēc varētu secināt, ka uzņēmēji nav pilnībā ieviesuši ilgtspēju kā savas uzņēmējdarbības kritēriju, jo tas ir gana abstrakts un plašs jēdziens, kas nenosaka darbības virzienu vai sasniedzamo mērķi un atskaites ziņojumu sagatavošanu. Proti, ESG ziņojumi ietver konkrētus faktorus, tie sniedz novērtējumu attiecībā uz uzņēmējdarbības efektivitāti vides, sociālajā un pārvaldības jomā, un arī to, kādu ietekmi tā ir radījusi.  Tāpēc šī raksta mērķiem turpmāk atsaukšos uz ESG faktoru ievērošanu kā uzņēmējdarbības mērķi.

Attiecībā uz korupciju atbilstošais ESG jēdziens ir zem “G” – “governance”, kas apzīmē pārvaldību, aptverot biznesa principus, vadītāju (valdes) tiesības un pienākumus, kā arī atbildību, vadītāju atlīdzību, ieinteresēto personu līdzdalību. Korporatīva pārvaldība ir noteikumu kopums, kas nosaka kā uzņēmums strādā un tiek pārvaldīts. Tā aptver ne tikai noteikumus, bet arī procedūras, politikas un praksi. Labas korporatīvās pārvaldības esamība uzņēmumā mazina  krāpniecisku darījumu  un korupcijas gadījumu iespējamību, kā arī sniedz priekšrakstu par to, kā būtu jāveic iekšējais izmeklēšanas process.   

Būtu nepieciešams norādīt, ka korupcijas gadījumi nav saistāmi tikai ar valsts amatpersonu darbību, un tie var skart jebkuru personu, kas atrodas varas pozīcijā un var izmantot personai uzticēto varu savam labumam. Šāda personas uzvedība būtu klajā pretrunā ar ESG faktoriem, jo tā neievērotu sabiedrības un vides intereses, bet kalpotu kādas atsevišķas personas individuālajām īstermiņa vēlmēm vai vajadzībām, kā rezultātā zaudētāja būtu visa sabiedrība kopumā.

Kā būtisks rīks korupcijas apkarošanā, ieviešot ESG, būtu atklātības un skaidru noteikumu ieviešana  par to, kā uzņēmums darbojas un tiek pārvaldīts. Uzņēmumiem būtu jāievieš iekšējās procedūras, kā arī kontroles mehānismi, lai vadītu korupcijas un krāpniecisku darījumu risku.

Ja uzņēmumā būtu skaidras rakstveida procedūras, tad tās palīdzētu uzņēmumā nodarbinātajām personām un sadarbības partneriem saprast, kas no tām tiek sagaidīts un kādi pienākumi ir citiem uzņēmuma darbiniekiem, kāda ir viņu loma un uzdevumi. Ja ir skaidri un atklāti nodefinēti darbinieku uzdevumi, viņu pārraudzība, tad jebkāda darbība pretrunā ar noteiktajām procedūrām izraisītu pastiprinātu uzmanību un izpēti, kas varētu pievērst uzmanību gadījumam, kas būtu pretrunā ar uzņēmumā noteikto kārtību. Iespējams, šāds gadījums varētu būt ikdienišķa kļūda bez nelabvēlīgām sekām, bet nav izslēgts, ka tā varētu tikt konstatēts korupcijas gadījums vai tā mēģinājums. Papildus tam, ka uzņēmumā ir ieviesti skaidri un atklāti procesi, būtu nepieciešams iedibināt arī kontroles mehānismus. Tie varētu būt noteikumi par finanšu ziņojumu sniegšanu un iekšējā audita uzdevumiem un pienākumiem.   

Ļoti būtisks jautājums korupcijas kontekstā ir interešu konflikts. Korporatīvās pārvaldības principi paredz, ka darbiniekiem ir pienākums atklāt esošas vai potenciālas interešu konflikta situācijas un nepiedalīties lēmumu pieņemšanā, kas skar vai var skart viņu intereses un tiesības. Tikai ar skaidru un atklātu darbību, nodrošinot interešu caurspīdīgumu, var nodrošināt to, ka attieksme pret darbiniekiem, uzņēmuma vadību, tā sadarbības partneriem un klientiem ir taisnīga. 

Iepriekš minētais praksē nozīmē to, ka uzņēmējiem būtu jāievieš korporatīvās pārvaldības procedūras, kas nodrošinātu efektīvu vadības darbu, pienākumu un lomu caurspīdīgumu, atbildību, kā arī citu ieinteresēto personu iesaisti. Ir būtiski nodrošināt, ka šīs procedūras ir pareizas, atbilst uzņēmuma darbībai un ir aktuālas. Tām ir jābūt rakstveida un pieejamām darbiniekiem.  Šīm procedūrām ir jākļūst par daļu no iekšējās darba kārtības noteikumiem, ar kuriem tiek iepazīstināti visi darbinieki, tādējādi darbiniekiem uzliekot pienākumu tās ievērot.

Noslēgumā vēlos norādīt, ka korporatīvā pārvaldība, lai gan aptver pēdējo no ESG faktoriem, ir būtiska gan vides, gan sabiedrības interešu nodrošināšanā, gan arī paša uzņēmuma sekmīgai ilgtermiņa attīstībai nākotnē. Investori pirms ieguldījumu veikšanas izvērtē šos trīs faktorus. Ieguldījumu pakalpojumu sniedzēji un investori aizvien vairāk vērtē ESG faktorus, pieņemot lēmumus par ieguldījumu veikšanu. Visbeidzot, šie trīs faktori ir savstarpēji saistīti, tie ietekmē uzņēmēja riska vadību un biznesa stratēģiju. Uzņēmējiem būtu jāņem vērā visi ESG faktori, pieņemot jebkuru lēmumu saistībā ar tā uzņēmējdarbību, tādējādi atspoguļojot sabiedrībai, tai skaitā, investoriem, cik atklāts, atbildīgs un rūpīgs ir konkrētais uzņēmums.