Likumdošanas Jaunumi, Septembris 2014

01.09.2014 Likumdošanas Jaunumi, Septembris 2014

Vēstkopas PDF

LIKUMDOŠANAS JAUNUMI, SEPTEMBRIS 2014

Cienījamie lasītāji!

Vēlaties investēt Latvijā? Tad Jums ir jāzina, ka pēdējā laikā Latvijā notikušas būtiskas izmaiņas, kas skar ieguldījumus nekustamajā īpašumā un investīcijas, kas veiktas ar mērķi iegūt termiņuzturēšanās atļauju Latvijā.

Šajā TGS Baltic sagatavotajā apkopojumā īsumā vēlamies pievērst Jūsu uzmanību grozījumiem Imigrācijas likumā, kas padara stingrākas prasības kandidātiem, kuri vēlas iegūt termiņuzturešānās atļauju Latvijā, un grozījumiem likumā „Par zemes privatizāciju lauku apvidos”, kas būtiski maina darījumu ar zemi ārpus pilsētām, īpaši lauksaimniecības zemi, nosacījumus un kārtību.

Visiem mūsu biroja jaunumiem ātri un ērti iespējams sekot TGS Baltic mājas lapā www.tarkgruntesutkiene.com, kā arī mūsu Twitter kontā @TGSLatvia.

Ar cieņu,

Linda Štrause
Partnere, Korporatīvo tiesību un komerctiesību prakses grupas vadītāja Baltijā
TGS Baltic


IZMAIŅAS TERMIŅUZTURĒŠANĀS ATĻAUJU IEGŪŠANĀ

No 2014. gada 1. septembra Latvijā stājās spēkā jauns regulējums attiecībā uz termiņuzturēšanas atļauju saņemšanu. Tāpat kā iepriekš termiņuzturēšanas atļauja tiek piešķirta uz 5 gadiem, ar ikgadēju apstiprināšanu šā perioda garumā. Zemāk piedāvājam īsu aprakstu par jaunumiem regulējumā:

Nekustamā īpašuma iegāde

No 1. septembra, lai saņemtu termiņuzturēšanas atļauju, kandidātam jāiegādājas nekustamais īpašums vismaz par EUR 250 000. Kandidāts nevar nopirkt divus atsevišķus objektus par EUR 125 000 katru – nekustamajam īpašumam ir jābūt vienotam vai jāsastāv no vairākiem funkcionāli saistītiem īpašumiem. Nekustamajam īpašumam ir jābūt arī apbūvētam (privātmājas, dzīvokļi, komercplatības ar vai bez zemes gabaliem zem tiem, u.t.t.), un pat daļēji tas nedrīkst sastāvēt no lauksaimniecības vai meža zemes. Iegūstamā īpašuma kadastrālā vērtība nedrīkst būt zemāka par EUR 80 000. Pretējā gadījumā ir nepieciešams pieaicināt sertificētu vērtētāju pirkuma vērtības apstiprināšanai. Visbeidzot, pieprasot uzturēšanās atļauju pirmo reizi, pircējam ir pienākums samaksāt valsts budžetā 5% no pirkuma cenas. Piemēram, ja dzīvokļa cena sastāda EUR 250 000, tad ir jāiemaksā EUR 12 500.

Saskaņā ar līdzšinējo regulējumu minimālā nekustamā īpašuma pirkuma cena bija ievērojami zemāka: Rīgas plānošanas reģionā un republikas pilsētās tā sastādīja EUR 142 300 un pārējās valsts daļās - EUR 71 150. Kandidātam bija iespēja nopirkt vairākus atsevišķus objektus un, summējot to cenas, iegūt nepieciešamo minimālo slieksni. Kadastrālās vērtības minimālās summas arī bija krietni zemākas: EUR 42 690 Rīgas plānošanas reģionam un republikas pilsētām, kā arī EUR 14 230 pārējai Latvijai. Nepastāvēja arī nosacījums par 5% maksājuma veikšanu valsts labā.

Investīcijas bankas subordinētajā kapitālā

Lai iegūtu termiņuzturēšanas atļauju, jāiegulda Latvijā strādājošās bankas subordinētajā kapitālā vismaz EUR 280 000. Investīciju līguma termiņš nedrīkst būt īsāks par 5 gadiem, un ieguldītājam nav tiesību pirms termiņa vienpusēji to izbeigt. Turklāt, pieprasot uzturēšanas atļauju, ieguldītājam ir pienākums samaksāt valsts budžetā EUR 25 000.

Minimālās ieguldījuma summas un līguma termiņi ir tādi, kā iepriekš, bet papildus pienākums samaksāt EUR 25 000 padara šo termiņuzturēšanas atļaujas iegūšanas veidu par vismaz EUR 305 000 dārgāku.

Bezprocentu valsts vērtspapīru iegāde

No 2015. gada 1. janvāra būs spēkā vēl viens pamats termiņuzturēšanas atļāujas piešķiršanai. Kandidātam tiks piešķirta iespēja iegādāties īpašam mērķim noteiktos bezprocentu valsts vērtspapīrus par summu ne mazāk kā EUR 250 000. Papildus kandidātam būs jāsamaksā valsts labā EUR 25 000.

Šāds darījums kā pamats uzturēšanās atļaujas iegūšanai ir izdevīgs ar to, ka minimālā ieguldījuma summa ir zemāka salīdzinājumā ar investīciju bankas subordinētajā kapitālā, turklāt šie ir valsts garantētie vērtspapīri. Trūkums ir tas, ka ieguldījums ir bezprocentu un kandidāts neiegūs tiešo peļņu no šādas investīcijas.

DARĪJUMI AR ZEMI ĀRPUS PILSĒTĀM

Latvijā ir beidzies t.s. pārejas periods, kurā Latvija, būdama Eiropas Savienības dalībvalsts, tomēr varēja ierobežot personu loku, kas var iegādāties zemi. Šobrīd ar tādiem pašiem nosacījumiem kā Latvijas pilsoņi un Latvijā reģistrētas juridiskās personas zemi īpašumā var iegūt arī citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu, Eiropas Ekonomiskās zonas valstu un Šveices Konfederācijas fiziskas un juridiskas personas. Tomēr ar mērķi - valsts zemes resursu ilgtspējīga saglabāšana, veicinot iedzīvotāju ieinteresētību lauksaimnieciskajā ražošanā, jauni ierobežojumi noteikti darījumiem ar lauksaimniecības zemi.

Lauksaimniecības zemes iegāde

Ar 2014.gada 1.augustu ieviestas būtiskas izmaiņas darījumos ar lauksaimniecības zemi, un tās iegāde kļuvusi daudz sarežģītāka. Turpmāk iegādātā lauksaimniecības zeme obligāti būs jāizmanto lauksaimnieciskajā darbībā. Turklāt viena fiziskā vai juridiskā persona īpašumā varēs iegūt līdz 2000 ha lauksaimniecības zemes. Pašvaldībām būs tiesības noteikt vienas fiziskās vai juridiskās personas īpašumā esošās lauksaimniecības zemes maksimālo platību savā administratīvajā teritorijā, nepārsniedzot 2000 ha. Lauksaimniecības zemes platībā netiks ieskaitīta lauksaimniecības zeme, kuru persona nomā vai par kuru tā saņem vienotos platības maksājumus likumā noteiktā vienas personas īpašumā esošās lauksaimniecības zemes maksimālās platības ierobežojuma spēkā stāšanās brīdī.

Lielākā daļa būtisko normu spēkā stāsies 2014.gada 1.novembrī. Proti, spēkā stāsies nosacījumi, kuriem būs jāatbilst, lai fiziskas un juridiskas personas varētu iegūt lauksaimniecības zemi īpašumā. Lai veicinātu lauksaimniecībā izmantojamās zemes nonākšanu tam paredzētajam nolūkam – lauksaimnieciskajai ražošanai, nevis investīciju darījumiem, kā kritēriji noteikti atbilstoša profesionālā izglītība, iepriekšēja darbība un ienākumi no lauksaimnieciskās ražošanas, skaidras ziņas par patiesā labuma guvējiem un nodokļu parādu neesamība. Turklāt, lai personas noteiktajiem kritērijiem atbilstoša persona varētu iegādāties lauksaimniecības zemi, tai vispirms būs jāiesniedz iesniegums tā novada pašvaldībā, kuras teritorijā atrodas attiecīgā zeme. Iesniegumā būs jānorāda zemes turpmākās izmantošanas mērķi, jāpievieno darījuma akts un dokuments, kas apliecina personas tiesības iegūt īpašumā zemi. Pēc iesnieguma izskatīšanas pašvaldības komisija pieņems lēmumu par piekrišanu vai atteikumu zemes iegūšanai īpašumā. Papildus spēkā stāsies norma, kas uzliks pienākumu nomniekam vai iznomātājam Ministru kabineta noteiktajā kārtībā informēt pašvaldību par noslēgtajiem lauksaimniecības zemes nomas līgumiem. Piebilstams, ka lauksaimniecības zemes nomas līgums jāslēdz rakstveidā uz termiņu, kas nav īsāks par pieciem gadiem. Toties šāds pašvaldībā reģistrēts līgums nomniekam dos pirmpirkuma tiesības uz nomas zemi. Savukārt savas piemājas saimniecībai varēs bez ierobežojumiem iegādāties līdz 10 ha zemes un tam nevajadzēs atbilstošu lauksaimniecisku izglītību, nevajadzēs apliecināt, ka zeme tiks izmantota lauksaimnieciskām darbībām, kā arī neattieksies pārējās prasības uz to.

Atsevišķas normas saistībā ar ierobežojumiem stāsies spēkā tikai ar 2015.gada 1.jūliju. Proti, tiks papildināti kritēriji, kādiem jāatbilst lauksaimniecības zemes ieguvējam, papildus paredzot, ka vismaz gadu pēdējo trīs gadu laikā ir saņemti vienotie platības maksājumi saskaņā ar Regulu Nr.73/2009 vai saņem tiešos maksājumus saskaņā ar Regulu Nr.1307/2013, vai ieņēmumi no lauksaimnieciskās ražošanas ne mazāk kā pēdējos trīs gadus pēc kārtas veido vismaz 1/3 no to kopējiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem.

Plašāka informācija pieejama: Linda Štrause, Andrejs Gailāns