Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likums: jauni noteikumi pārtikas un lauksaimniecības preču pircējiem

23.07.2021 Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likums: jauni noteikumi pārtikas un lauksaimniecības preču pircējiem

2021.gada 7.aprīlī Saeima pieņēma Negodīgās tirdzniecības prakses aizlieguma likumu (“NTPAL”), kas stāsies spēkā 2021.gada 1.novembrī.

Ar NTPAL likumdevējs vienā tiesību aktā apvienos divus regulējumus.

Pirmkārt, NTPAL pārņems šobrīd spēkā esošā Negodīgās mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likuma (“NMPAL”) noteikumus, kuru mērķis ir mazināt mazumtirgotāju iepirkuma varu pret piegādātājiem gan pārtikas, gan nepārtikas preču tirdzniecībā. NMPAL stājās spēkā 2016.gadā, bet līdz ar NTPAL stāšanos spēkā šī likuma darbība beigsies.

Īsajā NMPAL pastāvēšanas laikā Konkurences padome (“KP”) ir veikusi vairākas tirgus uzraudzības, lai vērtētu šī likuma piemērošanu, tostarp, uzreiz pēc NMPAL regulējuma ieviešanas[1], attiecībā uz kolektīvās tiešsaites iepirkšanās vietnēm[2], maksām par preču izkārtošanu “pie kases” zonā[3], maizes piegādi mazumtirdzniecībā[4] un NMPAL normu piemērošanu Covid-19 laikā.[5] Tirgus izpētes uzrādīja, ka mazumtirgotāju darbībās joprojām pastāv regulējuma pārkāpuma riski, tostarp, saistībā ar nepamatotu sankciju piemērošanu, preču atpakaļ atdošanu un piemērotajām maksām par preces atrašanos mazumtirdzniecības vietā. Vienīgajā lietā[6] par NMPAL pārkāpumu KP 2018.gadā sodījusi mazumtirgotāju kooperācijas SIA Baltsor un SIA Lenoka par nepamatotu sankciju piemērošanu preču piegādātājiem, piemērojot naudas sodus EUR 13 533 un attiecīgi EUR 60 487 apmērā.

KP ir izstrādājusi NMPAL piemērošanas vadlīnijas,[7] un, domājams, ka šajās vadlīnijās sniegtais skaidrojums lielā mērā attieksies arī uz jauno regulējumu, līdz KP pieņems jaunas NTPAL vadlīnijas.

Otrkārt, jaunais regulējums ievieš Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 17. aprīļa direktīvas (ES) 2019/633 par negodīgu tirdzniecības praksi starpuzņēmumu attiecībās lauksaimniecības un pārtikas piegādes ķēdē (“Direktīva”) noteikumus.

Pārņemot Direktīvas noteikumus, likums ievieš jaunas, NMPAL līdz šim neparedzētas prasības. Šīs prasības būs piemērojamas  lauksaimniecības un pārtikas preču piegādei visā šo preču piegādes ķēdes posmā, un attieksies uz plašāku pircēju loku – ne vien mazumtirgotājiem, bet arī citiem starpniekiem un pircējiem, tostarp, fiziskām personām un publiskām iestādēm. Šīm personu kategorijām ir jāpārliecinās, vai to ar lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātājiem noslēgtie piegādes līgumi un īstenotā tirdzniecības prakse atbilst jaunā regulējuma prasībām, un tiem ir jānodrošina jau noslēgto līgumu atbilstība jaunajam regulējumam viena gada laikā pēc likuma izsludināšanas, proti, līdz 2022.gada 20.aprīlim.

Aizliegtā negodīga tirdzniecības prakse lauksaimniecības un pārtikas preču piegādes ķēdē

NTPAL regulējums attiecas uz lauksaimniecības un pārtikas preču “pircējiem”, kas ir:

  • fiziskas un juridiskas personas vai šādu personu apvienības, kuru pēdējā gada neto apgrozījums pārsniedz 2 miljonus eiro; vai
  • Eiropas Savienības publiskās iestādes (valsts, reģionālās vai vietējās iestādes vai to apvienības, kas darbojas saskaņā ar publiskajiem principiem).

“Lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātāji” NTPAL izpratnē ir lauksaimniecības un pārtikas preču ražotāji vai jebkura fiziskā vai juridiskā persona vai šo personu apvienība (organizācija), neatkarīgi no tās saimnieciskās darbības vietas, kas pārdod lauksaimniecības un pārtikas preces.

NTPAL pārkāpumus lauksaimniecības un pārtikas preču tirdzniecības jomā var iedalīt divās grupās: darbībās, kas ir aizliegtas vienmēr (“melnā prakse”), un tādos vienošanās nosacījumos, kas ir atļauti tikai pastāvot korekti sastādītam rakstveida līgumam starp piegādātāju un pircēju (“pelēkā prakse”).

Melnā prakse” ir “darbības, kas ir pretrunā ar godīgu tirdzniecības praksi un neatbilst prasībām par labticību un godprātību darījumos”. NTPAL 5.pantā ir neizsmeļoši uzskaitīti šādas aizliegtās prakses gadījumi. Aizliegta ir, tostarp, šāda pircēja rīcība attiecībās pret lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātājiem, kas jau šobrīd ir aizliegta ar NMPAL:

  • Ar preču pārdošanu nesaistītu maksājumu pieprasīšana. Šādi nepamatoti maksājumi ir, piemēram, atlīdzība par līguma slēgšanu, administratīvie maksājumi, negūtā peļņa, maksājumi par jaunas tirdzniecības vietas atvēšanu u.c.
  • Prasība nodrošināt zemāko cenu;
  • Nepārdoto preču atdošana piegādātājam, nesamaksājot par atdotajām precēm vai par to iznīcināšanu, izņemot divus gadījumus: (i) piegādātās preces ir nekvalitatīvas; vai (ii) pircējs ar piegādātāju ir rakstveidā vienojušies par patērētājiem jaunu un nezināmu preču atgriešanu, ja to piegādi vai piegādes apjoma palielinājumu ierosinājis piegādātājs;
  • Prasība kompensēt izmaksas par klientu sūdzību izskatīšanu, ja vien sūdzības pamatā nav piegādātāja nolaidība vai vaina;
  • Netaisnīgu un nepamatotu sankciju noteikšana.[8]
  • Preču pasūtījumu maiņa divas dienas pēc preču piegādes vai vēlāk;
  • Preču nepieņemšana, ja tās ir derīgas vēl vismaz 2/3 no tām noteiktā termiņa, kas pārsniedz 30 dienas.
  • Netaisnīgu norēķinu termiņu piemērošana: (i) precēm, kas ātri bojājas (30 dienu laikā pēc to novākšanas, sagatavošanas vai pārstrādes) – ilgāk par 30 dienām pēc to piegādes; (ii) precēm, kas nebojājas ātri – ilgāk par 60 dienām pēc to piegādes; (iii) svaigiem dārzeņiem un ogām, ko piegādā vismaz trīs reizes nedēļā – ilgāk par 20 dienām pēc to piegādes.

Ieviešot Direktīvas prasības, saskaņā ar NTPAL par negodīgu tirdzniecības praksi tiks kvalificēta arī šāda pircēja rīcība:

  • Vienpusēji grozījumi piegādes līgumā, kas attiecas uz preču piedāvājumu vai to piegādes biežumu, metodi, vietu, laiku vai apjomu, kvalitātes standartiem, maksājuma nosacījumiem vai cenu, vai uz maksājumu, kas nav saistīti ar līguma preču pārdošanu, sniegšanu;
  • Prasība atlīdzināt preces bojājumus vai zudumu, ja vien tā nav piegādātāja nolaidība vai vaina;
  • Atteikums pēc piegādātāja pieprasījuma rakstveidā apstiprināt noslēgtā piegādes līguma noteikumus;
  • Piegādātāja komercnoslēpuma nelikumīga iegūšana vai izpaušana;
  • Komerciālu pretpasākumu īstenošana pret piegādātāju par to, ka tas izmanto savas likumiskās tiesības (tostarp, sūdzas Konkurences padomei), vai arī draudi to darīt;
  • Pasūtījumu atcelšana termiņā, kas ir īsāks par 30 dienām, vai pārāk īss, lai piegādātājs pasūtītās preces varētu alternatīvi realizēt;
  • Prasība segt izdevumus, kas saistīti ar pircēja personālu, kas iekārto piegādātāja preces pārdošanai izmantojamās telpās;
  • Prasība maksāt par preces glabāšanu, iekļaušanu sortimentā vai preces izlaišanu tirgū.

Pelēkā prakse” ir nosacījumi, kas ir atļauti vienīgi, ja tie ir skaidri un nepārprotami paredzēti rakstveida vienošanās starp lauksaimniecības un pārtikas preču piegādāju un pircēju – pretējā gadījumā tie veido NTPAL pārkāpumu.

Rakstveida vienošanās jāslēdz, ja pircējs pieprasa piegādātājam iegādāties preces, pakalpojumus vai īpašumu no pircēja norādītās trešās personas.

Rakstveida vienošanās ir nepieciešama arī šādos gadījumos, kad pircējam papildus noteikts arī pienākums sagatavot un iesniegt piegādātājam rakstveida dokumentu, kurā sniegts skaidrs un izsekojams pamatojums attiecībā uz kopējo maksājumu un maksājumu par vienu vienību:

  • Ja piegādātājam tiek noteikta samaksa par preču papildu izkārtojumu “speciālās vietās”.[9]
  • Ja piegādātājs precēm piemēro atlaides, turklāt likums pieļauj tikai divu veidu atlaides – apjoma atlaides un akcijas atlaides (ko piemēro ierobežotā laika posmā). Vienošanās īpaši jāparedz arī tas, ka atlaide tiek piemērota akcijas laikā nerealizētām precēm.
  • Ja piegādātājam tiek noteikta samaksa par reklāmas izdevumu atlīdzināšanu, pārdoto preču tirgvedību un/vai loģistikas pakalpojumiem. Attiecībā uz šīm samaksām pircējam pēc piegādātāja pieprasījuma ir jāsniedz arī aplēse ar objektīvām un izsekojamām izmaksām un šīs aplēses pamatojums.

Aizliegtās darbības nepārtikas preču mazumtirdzniecībā

Nepārtikas preču mazumtirdzniecībā noteikumi tiek pilnībā pārņemti no NMPAL un attiecas uz mazumtirgotājiem ar būtisku tirgus varu, proti, saimnieciskās darbības veicēju vai to apvienību, kas pietiekami ilgā laika posmā spēj piemērot un uzspiest piegādātājiem netaisnīgus un nepamatotus noteikumus vai maksājumus un var deformēt konkurenci mazumtirdzniecībā konkrētajā preču tirgū Latvijā. Tātad uz mazumtirgotāju, kuram nav šādas tirgus varas attiecībās ar piegādātājiem, NTPAL prasības neattieksies.

Tiek uzskatīts, ka mazumtirgotājam pastāv pircēja iepirkuma vara, piemēram, ja mazumtirgotāju ir mazāk nekā piegādātāju, ja mazumtirgotājam ir liela tirgus daļa mazumtirdzniecības tirgū, kurā piegādātājs atrodas vai grib iekļūt, ja mazumtirgotājam ir viegli pārorientēties no viena piegādātāja uz otru zemo izmaksu dēļ, ja mazumtirgotājs iepērk lielu apjomu produktu no piegādātāja.[10]

Atbilstoši KP NMPAL piemērošanas vadlīnijām un līdzšinējai praksei dominējošā stāvokļa mazumtirdzniecības lietās, jādomā, ka, līdzīgi arī, lai piemērotu NTPAL normas nepārtikas preču mazumtirgotājiem, būs jānosaka:

  • Konkrētais mazumtirdzniecības tirgus, kurā tiek konstatēta mazumtirgotāja būtiskā ietekme nepārtikas preču tirdzniecībā (nosakot preci/preču grupu no patērētāja (pieprasījuma) viedokļa) un
  • Konkrētais iepirkuma mazumtirdzniecības tirgus, kurā konstatēti NTPAL normu pārkāpumi, kuru rezultātā tiek negatīvi ietekmēta konkurence. Iepirkuma tirgus gadījumā preces/preču grupas aizvietojamība jāvērtē no piegādātāja perspektīvas, proti, iespējas pārorientēties no konkrētās preces ražošanas un/vai piegādes uz cita veida preces ražošanu un/vai piegādi.[11]

Arī turpmāk nepārtikas preces mazumtirgotājiem būs aizliegts izvirzīt šādas prasības piegādātājiem:

  • Atlīdzību par līguma slēgšanu, izņemot gadījumus, kad nepieciešams “īpaši izvērtēt” jaunu piegādātāju.
  • Maksāt par preču atrašanos mazumtirdzniecības vietās, tostarp, izvietojumu plauktos, izņemot, ja puses noslēdza rakstveida vienošanās par samaksu par preču papildu izkārtojumu speciālās vietās;
  • Kompensēt ar jaunu veikalu iekārtošanu vai jau esošu veikalu atjaunināšanu saistītās izmaksas;
  • Pieņemt atpakaļ nepārdotās preces, izņemot trīs gadījumus: (i) preces ir nekvalitatīvas; (ii) preces ir jaunums patērētājiem, un to piegādi vai apjoma palielinājumu ierosināja piegādātājs; (iii) pēc piegādātāja iniciatīvas.
  • Noteikt netaisnīgas un nepamatotas sankcijas;
  • Noteikt un piemērot netaisnīgu norēķinu termiņus.

Sankcijas un uzraudzība

Arī NTPAL piemērošanu, tāpat kā tā priekšgājēja NMPAL, uzraudzīs KP. KP varēs ierosināt lietu par NTPAL pārkāpumu vai nu pamatojoties uz piegādātāju, ražotāju vai biedrības iesniegumu, vai arī pēc savas iniciatīvas. Taču KP ir tiesīga izbeigt lietas izpēti, ja lēmuma pieņemšana radītu risku atklāt iesniedzēja identitāti vai izpaust informāciju, kas kaitētu iesniedzēja interesēm.

Par NTPAL pārkāpumiem KP varēs piemērot mazumtirgotājiem un pārtikas un lauksaimniecības preču pircējiem brīdinājumu, uzlikt noteiktu tiesisku pienākumu un/vai naudas sodu līdz 0,2 procentiem no pārkāpēja neto apgrozījuma pēdējā pārskata gadā. Gadījumā, ja NTPAL pārkāpējs nepilda KP noteikto tiesisko pienākumu, KP var uzlikt piespiedu sodu līdz diviem procentiem no tā vidējā dienas neto apgrozījuma pēdējā pārskata gadā.

Gadījumā, ja KP rīcībā būs pierādījumi par iespējamu NTPAL pārkāpumu, kas varētu nodarīt neatgriezenisku kaitējumu piegādātājam, tā varēs piemērot pagaidu noregulējumu, nosakot pircēja vai mazumtirgotāja pienākumu īstenot noteiktu darbību vai atturēties no tās.

Piegādātājiem ir tiesības pieprasīt zaudējumu atlīdzinājumu no pircējiem un mazumtirgotājiem par NTPAL pārkāpumiem tiesā, kas var līdztekus KP konstatēt NTPAL pārkāpumu civilprocesuālā kārtībā.

[1] Skatīt KP 2016.starpziņojumu “Negodīgās mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likuma ieviešanas novērtējums”, pieejams: https://www.kp.gov.lv/lv/media/436/download un KP 2017.gada noslēguma ziņojumu “Negodīgās mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likuma ieviešanas tirgus uzraudzība”, pieejams: https://www.kp.gov.lv/lv/media/400/download

[2] Skatīt 2018.g. KP Secinājumus par Negodīgās mazumtirdzniecības prakses likuma piemērošanu kolektīvās tiešsaites iepirkšanās vietnēm, pieejams: https://www.kp.gov.lv/lv/media/373/download

[3] Skatīt KP 2019.g. tirgus uzraudzības noslēguma ziņojumu “Par preču papildu izkārtojumu speciālās vietās ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības veikalos”, pieejams: https://www.kp.gov.lv/lv/media/361/download

[4] Skatīt 2019. g. KP Kopsavilkumu par Negodīgās mazumtirdzniecības prakses likuma piemērošanas problēmām maizes piegādē mazumtirdzniecībā, pieejams: https://www.kp.gov.lv/lv/media/610/download

[5] Skatīt KP 2020.g.tirgus uzraudzības noslēguma ziņojumu “Par Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likuma piemērošanu COVID-19 ārkārtējas situācijas laikā”, pieejams: https://www.kp.gov.lv/lv/media/1191/download

[6] KP 2018.gada 9.marta lēmums lietā Nr.TL/5-11-17/1 “Par Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likuma 6.panta pirmās daļas 11.punkta pārkāpumu SIA “Baltstor” un SIA “Lenoka” darbībā”, pieejams: https://lemumi.kp.gov.lv/files/lemumu_pielikumi/hEcFwJvo5B.pdf

[7] Konkurences padomes “Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likuma piemērošanas vadlīnijas”, pieņemtas 2015.g., grozītas 2019.g.. Pieejamas: https://www.kp.gov.lv/lv/partikas-mazumtirdznieciba/nmpal_vadlinijas_20191.pdf

[8] NMPAL piemērošanas vadlīniju 3.10. daļa sniedz vispārēju pārskatu par to, kādas sankcijas KP ieskatā uzskatāmas par netaisnīgām un nepamatotām. Baltsor/Lenoka lietā par nepamatotām sankciju tika atzīta līgumsoda piemērošana piegādātājiem par preču piegādi ar neprecīzu preces cenu preču pavadzīmē un par nepilnīgu preču pasūtījumu izpildi.

[9] NMPAL piemērošanas vadlīniju 3.2. daļa sniedz vispārēju pārskatu par to, kādu maksu par preču atrašanos mazumtirdzniecības vietā var prasīt mazumtirgotājs, un kā atšķirt pastāvīgās un “preču papildu izkārtojuma speciālās” izvietojuma vietas. Kā to uzrādīta KP tirgus uzraudzība “Par preču papildu izkārtojumu speciālās vietās ikdienas patēriņa preču  mazumtirdzniecības veikalos”, mazumtirgotāji neviennozīmīgi izprot un piemēro regulējumu par samaksu “speciālās vietās”, jo īpaši, attiecībā uz “pie kases” zonu. Skatīt: https://www.kp.gov.lv/sites/kp/files/kp_old/local/documents/TU_Pie%20kases%20zonas_Zi%C5%86ojums.pdf

[10] Skatīt NMPAL piemērošanas vadlīniju 129.-131.punktus

[11] Skatīt NMPAL piemērošanas vadlīniju 6.daļu.