Rīcības modeļi, kā uzņēmumam visefektīvāk atgūt parādu no sadarbības partneriem

29.08.2023 Rīcības modeļi, kā uzņēmumam visefektīvāk atgūt parādu no sadarbības partneriem

Lai gan iepriekšējās globālās finanšu krīzes sniegtā mācība ir devusi pietiekamu uzņēmējdarbības uzraudzības un parādu atgūšanas instrumentu klāstu, neviens uzņēmējs nav pasargāts no parādu atgūšanas pieredzes.

Karš Ukrainā, fundamentālas kļūdas politikā, finanšu tirgus svārstības, energoresursu un izejvielu cenu, darbaspēka un loģistikas izmaksu, kā arī aizdevumu procentu likmju straujais kāpums arvien biežāk izsauc diskusijas, kurās izskan prognozes par iespējamu globālas finanšu krīzes tuvošanos.

Tas savukārt radījis klusu satraukumu uzņēmēju vidū, arvien biežāk liekot aizdomāties par to, cik ļoti viena uzņēmuma pastāvēšana ir saistīta ar tās sadarbības partneru spēju pildīt saistības pret konkrēto uzņēmumu un kā rīkoties situācijās, kad partneris to vairs nespēj.

Lai gan iepriekšējās globālās finanšu krīzes sniegtā mācība ir devusi pietiekamu uzņēmējdarbības uzraudzības un parādu atgūšanas instrumentu klāstu, neviens uzņēmējs nav pasargāts no parādu atgūšanas pieredzes.

Ieskicēšu dažādus rīcības modeļus un mehānismus, kā uzņēmējiem rīkoties, ja darījumu partneris tomēr nonācis finansiālās grūtībās vai palicis parādā.

Preventīvie pasākumi ne vienmēr strādā

Pirms iesaistīties darījumā, ir jāveic virkne preventīvu pasākumu, piemēram, darījuma partnera izvērtēšana gan no reputācijas, gan finanšu uzticamības viedokļa, analizējot, cik liela ir veiksmīga darījuma iespējamība un cik šis darījums ir piemērots konkrētiem ārējiem uzņēmējdarbības vides apstākļiem. Šādu vingrinājumu veic vairums uzņēmumu, tāpat kā vairums parūpējas par pienācīga līguma parakstīšanu. Tiesa, pat ar vispārdomātākajiem preventīvajiem pasākumiem nav iespējams pilnībā izslēgt finansiāla zaudējuma riskus gadījumos, ja darījuma partnerim rodas maksātspējas problēmas.

Vispirms ir svarīgi saprast, ka parāda atgūšana būs iespējama vienīgi tajos gadījumos, ja parādniekam būs manta, no kuras viņš vai nu labprātīgi dzēsīs savus parādus, vai nu to piespiedu kārtā piedzīs zvērināts tiesu izpildītājs vai maksātnespējas administrators. Spriedums par parāda piedziņu vai kreditora prasījuma atzīšana maksātnespējas procesā ir vien formāla juridiska darbība, kurai bez materiāla seguma nav praktiski nekādas nozīmes prasījuma apmierināšanai.

Ārpustiesas vienošanās – abpusēji visizdevīgākā

Lai pasargātu sevi no sadarbības partnera maksātnespējas blaknēm, jau identificējot gaidāmās finanšu problēmas, iesaku ikvienam uzņēmējam ar darījumu partneri savlaicīgi vienoties par turpmāku rīcību, lai nepieļautu situācijas pasliktināšanos un panāktu pozitīvu risinājumu. To var izdarīt ārpustiesas vienošanās ceļā. Ieguvumi ārpustiesas risinājumam ir procesa konfidencialitāte, elastība sarunās un iespējas saglabāt rīcības brīvību. Visticamāk, arī juridiskie izdevumi būs krietni mazāki, nekā tas būtu citos gadījumos.

Tiesiskās aizsardzības process vai ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process

Ja neizdodas ārpustiesas ceļā panākt vienošanos par situācijas noregulējumu, kreditoram ir jārēķinās, ka nākamais loģiskais solis no parādnieka interešu viedokļa būtu tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) vai ārpustiesas aizsardzības procesa (ĀTAP) pasludināšana.

TAP ir tiesiska rakstura pasākumu kopums, kura mērķis ir atjaunot parādnieka spēju nokārtot savas saistības, ja parādnieks nonācis finansiālās grūtībās vai uzskata, ka tajās nonāks. ĀTAP ir TAP paveids. Atšķirība ir tāda, ka TAP gadījumā pēc procesa ierosināšanas parādnieks iegūst tūlītēju tiesas aizsardzību uz diviem mēnešiem ar iespēju to pagarināt par mēnesi Maksātnespējas likumā noteiktā kārtībā un tikai pēc tam veic plāna izstrādi un saskaņošanu. Savukārt ĀTAP gadījumā plāna izstrāde norisinās, pirms tiesa pieņem lēmumu tiesiskās aizsardzības procesa lietā.

Diemžēl TAP dažkārt izmanto negodprātīgi parādnieki, lai novilcinātu parāda atgūšanu un nobēdzinātu aktīvus, jo jau procesa ierosināšana (ne tikai pasludināšana) rada tūlītējas sekas. Piemēram, ir apturamas izpildu lietas par piespriesto, bet no parādnieka nepiedzīto summu piedziņu un lietas par saistību izpildīšanu tiesas ceļā, aizliegums nodrošinātajam kreditoram prasīt ieķīlātās parādnieka mantas pārdošanu, aizliegums kreditoram iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu u. c. Tādēļ kreditoram pēc TAP ierosināšanas der pievērst uzmanību parādnieka darbībām, kas varētu liecināt par mantas nobēdzināšanu (pastiprināta mantas izvešana no noliktavas, ziņas sabiedrībā par mantas izpārdošanu u. tml.), un nepieciešamības gadījumā parūpēties par pierādījumu nostiprināšanu, piemēram, lūdzot zvērinātam tiesu izpildītājam veikt konkrētas lietas, parādības, stāvokļa vai darbības fakta fiksēšanu.

Ja arī TAP noslēdzas bez rezultāta vai netiek uzsākts vispār, nākamais solis no kreditora puses ir panākt saistības piespiedu izpildāmību, lai uzsāktu parāda atgūšanu piespiedu kārtā. Klasiski tas tiek panākts ar tiesas, šķīrējtiesas starpniecību vai maksātnespējas procesā.

Noteiktos apstākļos iespējams izmantot tā saucamos "vienkāršos procesus": vienkāršotās procedūras lietas vai saistību izpildi tiesas ceļā (nekustamā īpašuma labprātīgu pārdošanu izsolē tiesas ceļā, saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu vai saistību piespiedu izpildīšana brīdinājuma kārtībā). Salīdzinoši nesenāks instruments ir notariālie izpildu dokumenti. Ja iepriekš nodibināta komercķīla, ārpustiesas ceļā zināmu efektu var radīt arī komercķīlas tiesības izlietošana, to pārņemot valdījumā un pārdodot.

Tiesvedība vispārējās jurisdikcijas tiesā vai šķīrējtiesā, prasības nodrošināšana

Vēl viens instruments parādu atgūšanai ir tiesvedības uzsākšana vispārējās jurisdikcijas tiesā vai šķīrējtiesā, iesniedzot pieteikumu. Atkarībā no apstākļiem kreditoram ir jāizvērtē nepieciešamība lūgt tiesu piemērot prasības nodrošināšanu vai pagaidu aizsardzību. Tas nav kreditora pienākums, bet tiesības.

Šiem juridiskajiem nodrošināšanas instrumentiem ir sava nozīme – tie tiek piemēroti gadījumos, kad pirmšķietami apmierināmās prasībās ir pamats uzskatīt, ka tiesas sprieduma izpilde lietā varētu kļūt apgrūtināta vai neiespējama, vai arī ir pamats uzskatīt, ka prasītāja tiesības tiek vai līdz nolēmuma spēkā stāšanās brīdim varētu tikt aizskartas.

Izlemjot jautājumu par prasības nodrošināšanu vai par pagaidu aizsardzību, tiesa vai tiesnesis ņem vērā prasības pirmšķietamo formālo juridisko pamatojumu un samērīgumu starp pušu tiesiskajām interesēm. Tādēļ tiesa nodrošinās tādas prasības, kuras pirmšķietami uzskatīs par apmierināmām, bet pieteikto nodrošināšanas līdzekli – par samērīgu. Tāpat jāņem vērā, ka subjektīvās bailes par sprieduma izpildīšanas iespējamību, kas nav objektīvi pamatotas, nevarēs kalpot par pamatu prasības nodrošināšanai. Kreditora interešu aizskārumam ir jābūt reālam, ar pietiekami augstu ticamības pakāpi. Parādnieka neapmaksāti rēķini paši par sevi nebūs pietiekams pamats prasības nodrošināšanai vai pagaidu aizsardzībai. Taču, piemēram, ja būs ziņas, ka parādnieks papildu saistību neizpildei izved vai atsavina savu mantu, neinformējot kreditoru, vai veic citas darbības, kas liecina, ka viņš nav godprātīgs, tad gan prasības nodrošināšanai būs pamats.

Salīdzinoši ātrs tiesas process būs šķīrējtiesā, ja, protams, darījuma dalībnieki rakstveidā ir vienojušies par strīdu izskatīšanu tajā. Šķīrējtiesās lietas izskatīšana vairumā gadījumu tiek nozīmēta savlaicīgi, bet šķīrējtiesas nolēmumi stājas spēkā to pieņemšanas dienā un nav pārsūdzami. Tas nozīmē tiesvedību tikai vienā instancē.

Pastāv arī citi "vienkāršie" tiesvedības veidi. Vienkāršotās procedūras lietas pieļaujamas prasījumos par naudas piedziņu, kur galvenais parāds nepārsniedz 2 500 eiro. No prasītāja perspektīvas procesa priekšrocība ir rakstveida process un strīda izskatīšana tikai divās tiesu instancēs iepretim prasības tiesvedībai, kur potenciāli iespējamas trīs tiesu instances. Taču arī apelācija ir iespējama vien atsevišķos gadījumos.

Agrāk, jo īpaši globālās finanšu krīzes laikā, populāra bija saistību izpilde tiesas ceļā, kur līdz izpildu dokumentam varēja nonākt īpaši ātri – nedaudz vairāk nekā nedēļas laikā kopš pieteikuma iesniegšanas tiesā. Saistību izpildi tiesas ceļā veido trīs dažādi tiesu procesi: nekustamā īpašuma labprātīga pārdošana izsolē tiesas ceļā, saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšana un saistību piespiedu izpildīšana brīdinājuma kārtībā. Taču šiem procesiem ir virkne priekšnoteikumu, lai tie būtu sekmīgi. Lai gan kreditors, iesaistot prasmīgu juridiskās palīdzības sniedzēju, var izmantot arī šos tiesāšanās veidus un nereti sasniegt savlaicīgāku parāda atgūšanu. Pēc izpildu dokumenta saņemšanas kreditors to iesniedz zvērinātam tiesu izpildītājam, kurš veic nolēmumu piespiedu izpildi.

Maksātnespējas process – izdevīgs ne tikai vienam kreditoram

Dažkārt kreditoram var nākties savas tiesības īstenot parādnieka maksātnespējas procesā, kurš var tikt pasludināts gan pēc parādnieka, gan kreditora pieteikuma iesniegšanas tiesā. Seku ziņā maksātnespējas process ir līdzīgs jebkuram tiesas procesam, jo maksātnespējas procesā pieteikts un atzīts kreditora prasījums ir apmierināms Maksātnespējas likumā noteiktā kārtībā – līdzīgi, kā tas būtu tiesas izdota un zvērinātam tiesu izpildītājam iesniegta izpildu raksta gadījumā. Kreditoram jārēķinās, ka maksātnespējas process nav individuāls. Proti, visticamāk, savus kreditora prasījumus pieteiks arī citi kreditori, un atgūstamās summas atbilstoši likumā noteiktajai pirmtiesībai kreditors dalīs ar citiem kreditoriem, kuri būs pieteikuši savus prasījumus konkrētā parādnieka maksātnespējas procesā.

Salīdzinot ar vienkāršu tiesvedības procesu, maksātnespējas procesam ir zināmas priekšrocības – tiesas ieceltais maksātnespējas administrators pēc uzņēmuma maksātnespējas procesa pasludināšanas veic parādnieka pārvaldīšanu, ņem savā pārvaldījumā visu parādnieka mantu un atgūst debitoru parādus. Tāpat administrators veic tiesiskas darbības citas parādnieka mantas atgūšanai, izvērtē un ceļ tiesā prasības pret uzņēmuma pārvaldes institūciju locekļiem un kapitālsabiedrības dalībniekiem (akcionāriem) par viņu nodarīto zaudējumu atlīdzību. Visbeidzot, maksātnespējas administrators izvērtē noslēgtos darījumus un likumā noteiktos gadījumos prasa atzīt šos darījumus par spēkā neesošiem. Šādā veidā tiek palielināta parādnieka manta, uz kuru vēršami kreditoru prasījumi, un tas viennozīmīgi ir kreditoru interesēs.

Te gan atgādinu, ka, lai pasludinātu maksātnespējas procesu, ir jākonstatē maksātnespējas pazīme (piemēram, piemērojot piespiedu izpildes līdzekļus, nav bijis iespējams izpildīt tiesas nolēmumu par parāda piedziņu no parādnieka, pamatparāda summa pārsniedz 4268 eiro u. c.), parādnieks ir pienācīgi jābrīdina par nodomu iesniegt tā maksātnespējas procesa pieteikumu, kā arī ir jāapmaksā valsts nodeva tiesā 355 eiro apmērā un jāiemaksā maksātnespējas procesa depozīts divu minimālo mēnešalgu apmērā.

Notariālie izpildu dokumenti – tikai īpašos gadījumos

Ja starp darījuma partneriem notariālā akta formā ir noslēgti terminēti līgumi par naudas samaksu vai par kustamās mantas vai dokumentu atdošanu, terminēti nomas, īres vai patapinājuma līgumi, kas paredz nomnieka, īrnieka vai patapinājuma ņēmēja pienākumu termiņa notecējuma vai nomas vai īres maksas nesamaksas dēļ atbrīvot nomāto, īrēto vai patapināto īpašumu, kā arī pienākumu samaksāt nomas vai īres maksu, šīs saistības ir iespējams nodot piespiedu izpildei Civilprocesa likumā noteiktajā tiesas spriedumu izpildes kārtībā.

Proti, kreditors var vērsties ar lūgumu pie zvērināta notāra izsniegt notariālo izpildu aktu, kuru pēc tam iesniegt zvērinātam tiesu izpildītājam. Šis process aizstāj tiesvedību. Tomēr to piemērot var tikai minētajos gadījums. Vēl jo vairāk, tā piemērošana ir visai ierobežota tādēļ, ka vidusmēra saimnieciskās darbības veicēji līgumus parasti neslēdz notariāla akta formā.

Komercķīlas tiesības izlietošana

Ja kreditora prasījums ir nodrošināts ar Komercķīlu reģistrā reģistrētu komercķīlu uz parādniekam piederošu mantu un nodrošinātais prasījums netiek izpildīts noteiktajā termiņā, kreditors var realizēt komercķīlas tiesību, pārņemot ieķīlāto mantu savā valdījumā un pārdodot to. Tomēr jāņem vērā, lai arī komercķīlas ņēmējam ir noteiktas tiesības pārdot ķīlu bez izsoles un par brīvu cenu, tas nenozīmē, ka komercķīlas ņēmējs ir atbrīvots no jebkādas atbildības.

Komercķīlas ņēmējs, kas pārdod ieķīlāto mantu bez tiesas starpniecības, atbild par ieķīlātās mantas pārdošanu kā pilnvarnieks, un viņam ir jāatlīdzina komercķīlas devējam visi zaudējumi, ko radījusi nepietiekama rūpība. Kā piemēru viņš min situāciju, kad mantas vērtība ir 1000 eiro, bet komercķīlas ņēmējs to pārdevis par 700 eiro. Šādā gadījumā mantas pārdošanas cenas nepamatotas samazināšanas rezultātā komercķīlas devējam tiktu radīti zaudējumi 300 eiro apmērā. Ja komercķīlas ņēmējs var pierādīt pārdošanas cenas pamatojumu, piemēram, ar neatkarīga mantas vērtētāja atzinumu par mantas vērtību, zaudējumu atlīdzības pienākums atkritīs, bet, ja nevar, – zaudējumus var nākties segt.

Noslēgumā jānorāda, ka, lai gan kreditoriem ir dažādi līdzekļi savu tiesību un interešu aizsardzībai darījuma partnera finanšu problēmu gadījumā, katram gadījumam var būt savas īpatnības un ierobežojumi. Šādos gadījumos lielākoties bez lietpratēju juridiskās palīdzības neiztikt, jo ir nepieciešams kāds, kas spēj objektīvi izvērtēt situāciju un izvēlēties atbilstošākos instrumentus tās atrisināšanai. Tiesa, maz ticams, ka piespiedu līdzekļu izvēle vairumā gadījumu dos būtiski labākus rezultātus par labprātīgu vienošanos starp darījuma dalībniekiem. Tāpēc pirms tiesisko instrumentu izmantošanas iesaku apsēsties pie sarunu galda ar sadarbības partneri un savstarpēji rakstiski vienoties par parāda atmaksas procesu. Tas taupīs gan laiku, gan enerģiju abām iesaistītajām pusēm.