Uzņēmumu apvienošanās un konkurences aspekti

26.04.2021 Uzņēmumu apvienošanās un konkurences aspekti

Uzņēmumu apvienošanās.

Kādos gadījumos par to ir jāinformē Konkurences padome? Kādi kritēriji to nosaka?

Uz jautājumiem atbild TGS Baltic jurists, Konkurences prakses grupas speciālists Mārtiņš Galzons. 

Uzņēmumu apvienošanās.

Kādos gadījumos par to ir jāinformē Konkurences padome? Kādi kritēriji to nosaka?

Uzņēmums, sabiedrība, tirgus dalībnieks

1. Uzņēmums ir organizatoriski saimnieciska vienība, kas paredzēta uzņēmējdarbības veikšanai.[1] Līdzīgi to definē arī Komerclikums, kas nosaka, ka uzņēmums ir organizatoriski saimnieciska vienība, kurā ietilpst komersantam piederošas ķermeniskas un bezķermeniskas lietas, kā arī citi saimnieciski labumi, kurus komersants izmanto komercdarbības veikšanai. Tomēr sarunvalodā termins uzņēmums pārsvarā tiek lietots, ar to saprotot vienu vai vairākas komercsabiedrības.

2. Konkurences likums neizšķir terminu uzņēmums. Tajā tiek lietots termins “tirgus dalībnieks”, kas saprotams kā jebkura persona, kura veic vai gatavojas veikt saimniecisko darbību Latvijas teritorijā vai kuras darbība ietekmē vai var ietekmēt konkurenci Latvijas teritorijā. Līdz ar to secināms, ka jēdziens “tirgus dalībnieks” ir plašāks par uzņēmuma, komercsabiedrības vai komersanta jēdzieniem

3. Svarīgi norādīt, ka tirgus dalībnieks var būt ne tikai viena persona, bet arī personu kopums, kurā ietilpst persona vai personas, kas īsteno izšķirošu ietekmi pār citām personām. Piemēram, akciju sabiedrībai “Alfa” pieder sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Beta” un “Gamma”, no kurām pēdējai pieder sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Delta”. Šajā piemērā ir četras juridiskas personas, bet tikai viens tirgus dalībnieks, jo Alfa īsteno tiešu izšķirošu ietekmi Betā un Gammā un netiešu izšķirošu ietekmi Deltā.

Ekranuzemums 2021 04 26 092327

4. Turpinot jānorāda, ka konkurences tiesībās būtiska loma ir Eiropas Savienības tiesībām, kurās tirgus dalībnieka termins netiek lietots vispār, bet tiek lietots termins uzņēmums (angļu val.: undertaking). Tas jāpatur prātā lasot, piemēram, Eiropas Savienības normatīvos tiesību aktus vai Eiropas Savienības tiesas spriedumus saistībā ar konkurences tiesībām latviešu valodā. Ja spriedumā lietots termins “uzņēmums”, tad ar to domāts termins “tirgus dalībnieks”” Konkurences likuma izpratnē.

5. Šajā rakstā turpmāk attiecībā uz apvienošanos tiks lietots termins “tirgus dalībnieks’ Konkurences likuma izpratnē un “komercsabiedrība” vai “sabiedrība” Komerclikuma izpratnē.

Apvienošanās Komerclikuma izpratnē

6. Komercsabiedrību apvienošanās ir viens no reorganizācijas veidiem līdzās sadalīšanai un pārveidošanai. Komercsabiedrību apvienošanās var notikt kā pievienošanas, tā saplūšanas ceļā.

7. Pievienošana izpaužas kā vienas vai vairāku sabiedrību pievienošana citai sabiedrībai, kā rezultātā pievienojamā sabiedrība beidz pastāvēt, bet iegūstošā sabiedrība iegūst visu pievienojamās sabiedrības mantu un saistības. Saplūšanas gadījumā divas vai vairākās sabiedrības visu mantu un saistības nodod jaunai sabiedrībai un beidz pastāvēt.

8. Ņemot vērā, ka pastāv atšķirības “apvienošanas” jēdzienā Komerclikuma un Konkurences likuma izpratnē, ne vienmēr var prezumēt, ka gadījumā, ja notiek komercsabiedrību apvienošana Komerclikuma izpratnē, par to obligāti būtu jāinformē Konkurences padome, vai arī, ka gadījumā, ja Uzņēmumu reģistrs reģistrē komercsabiedrību apvienošanos, Konkurences padome būtu šo apvienošanos izvērtējusi un atļāvusi.

Apvienošanās Konkurences likuma izpratnē

9. Konkurences likums izšķir vairākus tirgus dalībnieku apvienošanās veidus. Viens no šiem veidiem ir saplūšana, kas ir divu vai vairāku neatkarīgu tirgus dalībnieku apvienošanās ar mērķi kļūt par vienu tirgus dalībnieku. Principā, “saplūšana” Konkurences likuma izpratnē ir līdzīga “saplūšanai” Komerclikuma izpratnē. Būtiskākā atšķirība ir pašos saplūšanas subjektos. Konkurences likuma izpratnē svarīgi konstatēt, ka saplūst divi dažādi tirgus dalībnieki, nevis vienkārši divas komercsabiedrības.

10. Otrais tirgus dalībnieku apvienošanās veids ir pievienošana, kur viens tirgus dalībnieks tiek pievienots citam tirgus dalībniekam. Arī pievienošana Konkurences likuma izpratnē ir līdzīga pievienošanai Komerclikuma izpratnē, ar būtiskāko atšķirību pievienošanā iesaistītajos subjektos, kas ir “tirgus dalībnieki”, nevis “komercsabiedrības”.

11. Trešais un visbiežāk sastopamākais tirgus dalībnieku apvienošanās veids ir tāds stāvoklis, kurā tirgus dalībnieks iegūst tiešu vai netiešu izšķirošu ietekmi pār vismaz vienu citu tirgus dalībnieku vai tā aktīviem vai tiesības tos izmantot. Skaidrības labad, šo veidu sadalīsim sīkāk, t.i. (i) izšķirošas ietekmes iegūšana pār citu tirgus dalībnieku un (ii) cita tirgus dalībnieka aktīvu vai tiesību uz aktīviem iegūšana.

12. Lai skaidrotu izšķirošas ietekmes iegūšanu pār citu tirgus dalībnieku, nepieciešams to īsi aprakstīt. Konkurences likums izšķirošu ietekmi definē kā iespēju tieši vai netieši kontrolēt lēmumu pieņemšanu tirgus dalībnieka pārvaldes institūcijās vai iecelt tādu tirgus dalībnieka pārraudzības institūcijas vai izpildinstitūcijas locekļu skaitu, kas nodrošina balsu vairākumu attiecīgajā institūcijā. Visbiežāk izšķiroša ietekme tiek īstenota caur īpašumtiesībām, proti, esot vairākuma (50% + 1) sabiedrības kapitāldaļu īpašniekam. Tomēr izšķirošu ietekmi var īstenot arī persona, kas nav sabiedrības vairākuma kapitāldaļu īpašnieks, piemēram, izmantojot dalībnieku vai akcionāru līgumu, pilnvarojuma līgumu vai koncesijas līgumu.

13. Kā standarta gadījumu izšķirošas ietekmes iegūšanai pār citu tirgus dalībnieku varētu minēt situāciju, kur iepriekš aprakstītā sabiedrība “Alfa” caur sabiedrību “Delta” iegūtu izšķirošu ietekmi sabiedrībā “Omega”, “Deltai” nopērkot 75 procentus no “Omega” balsstiesīgā pamatkapitāla no sabiedrības “Sigma”. Svarīgi norādīt, ka par apvienošanos Konkurences likuma izpratnē uzskatāma situācija, kur 75 procentus no “Omega” balsstiesīgā pamatkapitāla no sabiedrības “Sigma” nopirktu nevis “Delta”, bet fiziska persona A, kurai pieder 100 procenti “Alfa” akciju. 

Piemērs - shēma pirms apvienošanās

Ekranuzemums 2021 04 26 092601
 

Piemērs – shēma pēc apvienošanās

Ekranuzemums 2021 04 26 092640
14. Piemēram, akciju sabiedrībai “Alfa” pieder sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Beta” un “Gamma”, no kurām pēdējai pieder sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Delta”. Šajā piemērā ir četras personas, bet tikai viens tirgus dalībnieks, jo Alfa īsteno tiešu izšķirošu ietekmi Betā un Gammā un netiešu izšķirošu ietekmi Deltā. 

15. Apvienošanās ir arī gadījums, kad tiek iegūti cita tirgus dalībnieka aktīvi vai tiesības uz tiem. Tas var izpausties, kā, piemēram, nekustamā īpašuma iegāde, nomas tiesību iegūšana, bet tikai gadījumā, ja aktīvu vai to izmantošanas tiesību iegūšana palielina minēto aktīvu un tiesību ieguvēja tirgus daļu jebkurā konkrētajā tirgū.

16. Ceturtais apvienošanās veids pēc būtības ir ļoti līdzīgs trešajam apvienošanās veidam. Proti, tas ir stāvoklis, kurā vismaz viena fiziska persona vienlaikus iegūst tiešu vai netiešu izšķirošu ietekmi pār vismaz diviem tirgus dalībniekiem vai tā aktīviem, vai tiesībām tos izmantot.

Kad par apvienošanos jāpaziņo Konkurences padomei

17. Ja izpildās apvienošanās paziņošanas kritēriji, tad pienākums sagatavot un iesniegt ziņojumu Konkurences padomei gulstas uz iegūstošo tirgus dalībnieku (“pievienošanās" gadījumā vai izšķirošas ietekmes vai aktīvu iegūšanas gadījumā) vai uz abiem tirgus dalībniekiem (saplūšanas gadījumā).

18. Apvienošanās ziņojums ir jāsagatavo un Konkurences padomei jāiesniedz, sasniedzot noteiktus apgrozījuma kritērijus. Šie kritēriji ir izpildīti, ja, ja apvienošanās dalībnieku kopējais un apgrozījums iepriekšējā finanšu gadā Latvijas teritorijā ir bijis ne mazāks par 30 miljoniem euro un vismaz divu apvienošanās dalībnieku apgrozījums iepriekšējā finanšu gadā Latvijas teritorijā ir bijis ne mazāks par 1,5 miljoniem euro

19. Atgriežoties pie “Alfas” un “Sigma” piemēra, ja tirgus dalībnieka “Alfa” apgrozījums ir 35 miljoni euro, bet sabiedrības “Omega” apgrozījums ir tikai 1 miljons euro, tad apvienošanās ziņojums nav jāsagatavo un jāiesniedz Konkurences padomei. Taču, ja “Alfas” apgrozījums paliktu nemainīgs, bet “Omega” apgrozījums būtu 2 miljoni euro, apvienošanās ziņojums ir jāsagatavo. Vienlaikus ir ļoti būtiski vērtēt, kāda daļa no apgrozījuma ir attiecināma uz Latvijas teritoriju, jo apvienošanās var būt paziņojama arī tad, ja tirgus dalībniekiem nav Latvijā reģistrētas sabiedrību, taču ir apgrozījums Latvijas teritorijā. Piemēram, var rasties situācija, kurā par apvienošanos Latvijas Konkurences padomei ir jāziņo Vācijas tirgus dalībniekam, kurš iegūst izšķirošu ietekmi pār tirgus dalībnieku Lietuvā, lai gan ne vienā, ne otrā tirgus dalībniekā neietilptu Latvijā reģistrētas sabiedrības.

20. Pat ja netiek sasniegti iepriekš minētie apgrozījuma limiti, Konkurences padome var gada laikā no apvienošanās dienas var pieprasīt tirgus dalībniekiem sagatavot un iesniegt apvienošanās ziņojumu, ja apvienošanās skar konkrētu tirgū, kurā darbojas apvienošanās dalībnieki, to kopējā tirgus daļa šajā tirgū pārsniedz 40 procentus un ir pamatotas aizdomas, ka apvienošanās rezultātā var rasties vai nostiprināties dominējošais stāvoklis vai var tikt būtiski samazināta konkurence konkrētajā tirgū. Tirgus dalībnieki var lūgt Konkurences padomei izdot rakstveida apstiprinājumu, ka tā neizmantos šīs tiesības.

Saīsinātais vai pilnais ziņojums

21. Tiek izšķirti divu veidu apvienošanās ziņojumi – pilnais un saīsinātais. Saīsinātajā ziņojumā tirgus dalībniekam ir pienākums atspoguļot mazāk informācijas, nekā pilna ziņojuma gadījumā. Būtiskākā atšķirība, kas nošķir abus minētos ziņojumu veidus, ir informācijas apjomā, kas jāsagatavo par konkrētajiem tirgiem, kuros darbojas apvienošanās dalībnieki, kā arī par apvienošanās mērķi un paredzamajām sekām.

22. Konkurences likums nosaka piecus gadījumus, kad drīkst sagatavot saīsināto ziņojumu, balstoties uz prezumpciju, ka šajos gadījumos, visticamāk, apvienošanās neradīs būtisku ietekmi uz konkurenci Pirmie trīs gadījumi attiecas uz situācijām, kurās tirgus dalībnieki nedarbojas vienā un tajā pašā tirgū vai saistītajos tirgos (pirmais gadījums), vai arī tie darbojas vienā konkrētajā tirgū, taču to kopējā tirgus daļa nepārsniedz 20 procentus (otrais gadījums), vai arī tie  darbojas vertikāli saistītos tirgos, un katra apvienošanās dalībnieka tirgus daļa konkrētajā tirgū nepārsniedz 30 procentus (trešais gadījums).

23. “Konkrētais tirgus” konkurences tiesībās nozīmē konkrētu preču vai pakalpojumu tirgu ģeogrāfiskā teritorijā, kurā konkurences apstākļi ir pietiekami līdzīgi visiem šiem tirgus dalībniekiem. Neieslīgstot detaļās, svarīgi atcerēties, ka konkrēto tirgu veido nevis tikai viena konkrēta prece vai pakalpojums, bet arī preces un pakalpojumi, kas var tos aizstāt. Piemēram, ja Latvijā pēkšņi pieaugtu ābolu cenas un patērētāji tādēļ ābolu vietā izvēlētos iegādāties bumbierus (t.i. aizstāt ābolus ar bumbieriem), āboli un bumbieri minētajā situācijā būtu uzskatāmi par vienu konkrēto tirgu. Tomēr gan konkrētās preces tirgus, gan konkrētais ģeogrāfiskais tirgus katrā gadījumā ir jānosaka atsevišķi.

24. Savukārt vertikāli saistīti tirgi ir tādi tirgi, kas ir saistīti kādas preces vai pakalpojuma ražošanas un izplatīšanas ķēdē gala patērētājiem, piemēram, preces izejvielas ražotājs, preces ražotājs un mazumtirgotājs. Tomēr jānorāda, ka tirgus dalībnieki iepērk preces un pakalpojumus no dažādiem preču un pakalpojumu sniedzējiem, tāpēc nebūtu pareizi uzskatīt, ka visi preču pārdevēji un pakalpojumu sniedzēji, ar ko tirgus dalībnieks noslēdzis līgumus, ir uzskatāmi par vertikāli saistītiem tirgiem: jābūt saiknei ar konkrētās preces ražošanu vai pakalpojuma izveidošanu. Piemēram, maiznīca un printeru izplatītājs acīmredzami nedarbojas vertikāli saistītos tirgos.

25. Ceturtais gadījums, kad drīkst sagatavot saīsināto ziņojumu, ir situācija, kad apvienošanās dalībnieki, kas darbojas Latvijā un pārsniedz apgrozījuma limitus, iegūst kopīgu izšķirošu ietekmi pār citu tirgus dalībnieku, kurš negūst un kura mērķis nav gūt apgrozījumu no preču pārdošanas vai pakalpojumu sniegšanas Latvijas teritorijā. Piektais gadījums ir situācija, kad tirgus dalībnieks, kuram ir kopīga izšķiroša ietekme pār tirgus dalībnieku, iegūst vienpersonisku izšķirošu ietekmi pār tirgus dalībnieku.

26. Taču pat ja izpildās saīsinātā ziņojuma iesniegšanas nosacījumi, Konkurences padomei ir tiesības lemt par pilna ziņojuma iesniegšanu gadījumā, ja ir pieciešama papildu izpēte.

27. Par apvienošanās izvērtēšanu ir jāmaksā valsts nodeva 2000 euro, ja par apvienošanos ir izsniegts saīsinātais ziņojums, vai arī neizpildās ziņojuma iesniegšanas pienākums, taču ziņojums iesniegts pēc pašu tirgus dalībnieku iniciatīvas. Ja iesniegts pilnais ziņojums un tirgus dalībnieku apgrozījums Latvijā nepārsniedz 80 miljonus euro, tad valsts nodeva jāmaksā 4000 euro apmērā, bet ja apgrozījums pārsniedz 80 miljonus euro, tad valsts nodeva jāmaksā 8000 euro apmērā.

Apvienošanās ziņojuma izskatīšana

28. Konkurences padome apvienošanās ziņojumu izskata viena mēneša laikā, tomēr tā var pieņemt lēmumu par papildu izpēti, pagarinot lēmuma pieņemšanas laiku līdz četriem mēnešiem par pilno ziņojumu un trīs mēnešiem par saīsināto. Izskatīšanas termiņš sāk tecēt no ziņojuma saņemšanas dienas, kas ir diena, kurā Konkurences padome uzskata, ka iesniegtā informācija ir pilnīga. Pēc ziņojuma saņemšanas, Konkurences padome piecu darbadienu laikā rakstiski informē iesniedzēju par to, vai ziņojums uzskatāms par iesniegtu vai tomēr iesniedzējam jānovērš kādi trūkumi.

29. Konkurences padome var pieņemt lēmumu par apvienošanās atļaušanu, apvienošanas aizliegšanu, vai atļaušanu ar nosacījumu/iem, kas vērsti uz mērķi mazināt identificētās konkurences bažas Šādu nosacījumu piemērs ir, izplatītāja un ar to vertikāli saistīta ražotāja apvienošanās gadījumā noteikts pienākums nodrošināt, ka izplatītājs noteiktu laiku turpinās izplatīt ražotāja konkurentu preces.

Atbildība par tirgus dalībnieku nelikumīgu apvienošanos

30. Gadījumā, ja tirgus dalībnieki apvienojušies, neiesniedzot apvienošanās ziņojumu, ja tāds bija jāiesniedz vai apvienošanās ir pretrunā ar Konkurences padomes lēmumu, Konkurences padome var uzlikt naudas sodu jaunajam tirgus dalībniekam vai izšķirošās ietekmes ieguvējam līdz trim procentiem no tā pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma. Šīs soda naudas samaksa neatbrīvo tirgus dalībniekus no pienākuma sagatavot un iesniegt Konkurences padomei apvienošanās ziņojumu. 

Avoti sagatavojot apvienošanās ziņojumu

31. Lai sagatavotu kvalitatīvu apvienošanās ziņojumu, tirgus dalībniekam būtu jāiepazīstas ar:

a)Konkurences likumu, pieejams: https://likumi.lv/ta/id/54890-konkurences-likums

b)Ministru kabineta 2008. gada 29. septembra noteikumiem Nr.800 “Kārtība, kādā iesniedz un izskata pilno un saīsināto ziņojumu par tirgus dalībnieku apvienošanos”, pieejami: https://likumi.lv/ta/id/181924-kartiba-kada-iesniedz-un-izskata-pilno-un-saisinato-zinojumu-par-tirgus-dalibnieku-apvienosanos;

c)Ministru kabineta 2016. gada 14. jūnijam noteikumi Nr. 362 “Noteikumi par valsts nodevu par apvienošanās izvērtēšanu”, pieejami: https://likumi.lv/ta/id/282865-noteikumi-par-valsts-nodevu-par-apvienosanas-izvertesanu;

d)Konkurences Padomes 2016. gada “Ziņojumu par tirgus dalībnieku apvienošanos sastādīšanas vadlīnijas”, pieejamas: https://www.kp.gov.lv/sites/kp/files/data_content/citi_2016_zinojumu_par_tirgus_dalibnieku_apvienosanos_s1.pdf;

e)Komisijas konsolidētais jurisdikcijas paziņojums saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 139/2004 par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju, pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX%3A52008XC0416%2808%29.

[1] Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca, pieejama: https://tezaurs.lv/mlvv/#/sv/uz%C5%86%C4%93mums