Vai drīkst izmantot citai zīmei līdzīgu preču zīmi?

20.06.2022 Vai drīkst izmantot citai zīmei līdzīgu preču zīmi?

Kas pirmais nāk prātā, izdzirdot vārdu “preču zīme”? Vairākumam šis vārds raisa asociācijas ar tādiem jēdzieniem kā “nosaukums” vai “logo”. Tikai retais padomās, ka runa ir par mantu, kurai var būt vērtība un nozīmīga loma biznesa attīstībā.

Kas ir preču zīme un kas to veido.

Tik tiešām, atbilstoši Preču zīmju likumā ietvertajai definīcijai, preču zīme ir apzīmējums, kuru lieto, lai kādas personas preces vai pakalpojumus atšķirtu no citu personu precēm vai pakalpojumiem. Tātad varētu teikt, ka mēs pamatoti par preču zīmi, vispirms, spriežam pēc tās funkcijas, nevis pēc tā, kādu labumu preču zīme var dot savam īpašniekam ilgtermiņā.

Pamatprasības apzīmējumiem, kas var veidot preču zīmi, ir: (i) atšķirtspēja un (ii) iespējamība to atveidot preču zīmju reģistrā tā, ka var skaidri un nepārprotami noteikt, kas ir preču zīmes aizsardzības priekšmets.

Turklāt jauns Preču zīmju likums (turpmāk arī – Likums), kas stājās spēkā 2020.gada 6.martā, vairs neparedz ilgstoši pastāvošu nosacījumu, ka preču zīmei jābūt attēlotai grafiski. Tas paver iespējas ar tehnoloģiskā progresa palīdzību atklāt pavisam jaunus preču zīmju veidus.

Likuma 4.panta otrajā daļā ir uzskaitīti iespējamie preču zīmju veidi, tomēr tas nebūt nav izsmeļošs uzskaitījums:

  • vārdiska zīme (vārdi, burti, cipari vai citas zīmes), piemēram, uzņēmuma vai preces nosaukums bez īpašas stilizācijas jeb dizaina;
  • figurāla zīme (vārdiskie un grafiskie elementi, tiek izmantotas nestandarta rakstzīmes vai stilizācija), piemēram, uzņēmuma vai preces logo;
  • telpiska zīme (telpisks apjoms, preces vai tās iesaiņojuma forma), piemēram, īpašas formas pudele;
  • krāsu zīme (viena noteikta krāsa vai krāsu salikums bez kontūrām), piemēram, divas blakus novietotās krāsas, kuras šādās lietošanas rezultātā ļauj sabiedrībai noteikt konkrēto preču izcelsmi jeb piederību kādam uzņēmumam;
  • skaņu zīme (noteikta skaņa vai skaņu kombinācija), piemēram, telefona zvana melodija vai skaņa, ko dzirdam, ieslēdzoties kādai datorprogrammai;
  • hologrāfiska zīme (satur elementus ar hologrāfiskām pazīmēm), piemēram, logo;
  • multivides zīme (attēla un skaņas kombinācija), piemēram, īss video kā ievads datorprogrammai.

Šādus preču zīmju piemērus mēs ikdienā redzam ik uz soļa: veikalu un restorānu izkārtnes, uzņēmumu nosaukumi dokumentos, skanīgi saukļi reklāmās, produktu iepakojumu grafiskie elementi un raksturīgās formas, u.tml.

Preču zīme kā nemateriālais aktīvs.

Tomēr ne jau preces iepakojums vai veikala izkārtne ir tie objekti, kas preču zīmes īpašniekam nestu būtisku peļņu un būtu īpaši jāaizsargā. Materiālie objekti, kuros preču zīme ir izteikta, var būt arī ārpus preču zīmes īpašnieka kontroles, tostarp var piederēt trešajām personām. Savukārt tiesības uz preču zīmi ir tā būtiskā interese, par ko būtu jārūpējas.

Kā to paredz Likuma 27.panta pirmā daļa, tiesības uz preču zīmi, kas pamatotas uz reģistrāciju vai reģistrācijas pieteikumu, ir mantiskas izņēmuma tiesības, kas tiesiskā režīma ziņā pielīdzināmas kustamajai mantai Civillikuma izpratnē. Minētais nozīmē, ka tiesības uz preču zīmi var iekļaut privāttiesiskajā apgrozībā un gūt no tā arī mantisku labumu.

Persona (fiziskā vai juridiskā), kas attiecīgajā preču zīmju reģistrā norādīta kā preču zīmes īpašnieks var savas tiesības, piemēram:

  • ieguldīt komercsabiedrības pamatkapitālā, pretī saņemot attiecīgu pamatkapitāla daļu skaitu;
  • ieķīlāt par labu trešajai personai, tādējādi sniedzot nodrošinājumu savām parāda saistībām;
  • piešķirt trešajai personai, noslēdzot preču zīmes licences līgumu;
  • atsavināt kādai citai personai, par to saņemot atbilstošu atlīdzību.

 

Tādējādi preču zīme ne tikai kalpo, lai apzīmētu kādu preci vai pakalpojumu, bet kā nemateriālais aktīvs bilancē tā var noderēt gan kapitāla regulārai vai vienreizējai palielināšanai, gan investīciju piesaistei. Tiesa gan, preču zīmes vērtība ir atkarīga no vairākiem faktoriem, tostarp, piemēram: (i) kādās teritorijās preču zīmes reģistrācija ir spēkā, (ii) cik intensīvi preču zīme tiek lietota saimnieciskajā darbībā saistībā ar precēm un pakalpojumiem kuriem tā ir reģistrēta, (iii) vai preču zīmei piemīt reputācija, (iv) vai preču zīmes īpašnieks veic darbības, lai aizsargātu savu preču zīmi pret trešajām personām, (v) preču zīmē veikto ieguldījumu apmērs.

Tā, piemēram, varētu šķist, ka pazīstamo preču zīmju veiksmes stāsts ir pamatots tikai un vienīgi ar oriģināla apzīmējuma izvēli un veiktajām mārketinga aktivitātēm. Un tomēr tā nav. Jāņem vērā, ka, jo interesantāka un veiksmīgāka būs jūsu radīta preču zīme, jo vairāk līdzīgu un pat identisku apzīmējumu parādīsies tirgū. Savukārt jo vairāk ir līdzīgu preču zīmju, jo mazāk oriģināla šķitīs jūsu preču zīme. Tādēļ pasaulē dārgāko pazīstamo zīmolu “Amazon” (vērtība 2021.g. - 683,852 milj. ASV dolāru), “Apple” (vērtība 2021.g. - 611,997 milj. ASV dolāru) un “Google” (vērtība 2021.g. - 457,998 milj. ASV dolāru) tiesību īpašnieki tērē, iespējams, miljonus ASV dolāru, lai preču zīmju speciālisti visā pasaulē regulāri pārbaudītu preču zīmju datubāzes un vietējos tirgus ar mērķi nepieļaut pat mazākās niansēs līdzīgu preču zīmju reģistrāciju un lietošanu. Šķiet nav tāda preču zīmju patentpilnvarnieka, kurš savas prakses laikā nebūtu klienta uzdevumā risinājis attiecības ar “Apple”, kas aktīvi rīkojas, lai nepieļautu jebkāda apaļas formas augļa attēlojuma lietošanu saistībā ar datortehniku.

Lai noskaidrotu preču zīmes vērtību, kā jebkuru citu mantu, to var novērtēt sertificēts vērtētājs.

Pašmāju zīmola “Dzintars” bēdīgi slavenais stāsts.

Piemērs tam, ka preču zīme ir biznesam nozīmīgs aktīvs ir Latvijas, iespējams, slavenākās preču zīmes “Dzintars” gadījums. Nosaukumu “Dzintars” parfimērijas ražošanas fabrika ir ieguvusi vēl 1950-tajos gados. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas, sākot ar 1992.gadu, preču zīmes ar raksturīgo apzīmējumu “Dzintars” attiecībā uz kosmētiskiem līdzekļiem un ar to ražošanu un pārdošanu saistītajām precēm un pakalpojumiem ir tikušas reģistrētas gan kā Latvijas nacionālās preču zīmes Latvijas Patentu valdē, gan izmantojot starptautisko reģistrācijas (Madrides) sistēmu ar Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO) starpniecību - Eiropas Savienības dalībvalstīs, NVS valstīs, kā arī daudzviet citur pasaulē. Šo preču zīmju reģistrāciju īpašnieks ir bijis kosmētisko produktu ražotājs - AS “Dzintars”.

Kopumā AS “Dzintars” kopš 90-to gadu sākuma ir bijis īpašnieks aptuveni 100 dažādām preču zīmju reģistrācijām visā pasaulē. Tomēr preču zīme “Dzintars”, tās ilgstošās izmantošanas dēļ un pateicoties vairākām reģistrācijām, ar kurām tā ir aizsargāta daudzviet pasaulē, ir šim uzņēmumam visnozīmīgākā. Nav šaubu, ka pircējiem ar preču zīmi “Dzintars” ir saistītas kādas īpašas un personiskās asociācijas, kuru dēļ viņi paliek uzticīgi konkrētai produkcijai. Neskatoties uz kosmētikas labu kvalitāti, ja tai iedotu jaunu nosaukumu, vajadzēs daudz laika un ieguldījumu, lai pārliecinātu pircējus to atkal pirkt.

No medijiem ir kļuvis zināms, ka AS “Dzintars” bijušais valdes priekšsēdētājs un akcionārs, uzņēmuma tiesiskās aizsardzības procesa laikā ir veicis vairāku preču zīmju, tostarp “Dzintars”, pārreģistrēšanu bez atlīdzības uz cita uzņēmuma vārda, tādējādi iegūstot kontroli par šīm preču zīmēm. Pēc publiskajos reģistros esošās informācijas, vairākas reģistrētas preču zīmes “Dzintars” šobrīd pieder AS “Dzintars” bijušajam valdes priekšsēdētājam un akcionāram Iļjam Gerčikovam.

2021.gada decembrī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa, apmierinot maksātnespējas administratora prasību par AS “Dzintars” vērtīgā aktīva atsavināšanas darījuma atzīšanu par spēkā neesošu, nolēmusi atsavināt no Iļjas Gerčikova preču zīmi “Dzintars” un atjaunot maksātnespējīgās AS “Dzintars” tiesības uz to. Šis spriedums nav stājies spēkā, jo ir pārsūdzēts apelācijas instancē, tāpēc nezinot visus lietas apstākļus šobrīd nebūtu korekti darīt savus secinājumus par lietas iznākumu. Tomēr saistībā ar radušos situāciju viennozīmīgi jāatzīst, ka ir nopietns pamats apšaubīt uzņēmuma vērtīgākās preču zīmes bezatlīdzības atsavināšanas darījuma tiesiskumu. Saistībā ar tiesvedību, šobrīd visos preču zīmju reģistros attiecībā uz Iļjam Gerčikovam piederošām preču zīmēm “Dzintars” ir ierakstīts atsavināšanas aizliegums.

Konkrētā situācija parāda cik nozīmīgs aktīvs mēdz būt uzņēmuma un produkcijas “nosaukums”, un ka preču zīme nav fikcija, bet manta, kuras atsavināšanai jāpiemēro atbilstošo likumu prasības, un nepieciešamības gadījumā šo mantu ir iespējams tiesas ceļā atgūt no nelabticīga ieguvēja. Priekšnosacījums šādam laimīgām beigām būtu preču zīmes reģistrācijas esamība.

Gūstot mācību no šādām tiesvedībām, Likumā pašreiz ir noteikts, ka gadījumā, ja preču zīmes īpašniekam ir pasludināts tiesiskās aizsardzības vai maksātnespējas process, kā arī tad, ja tiesības uz reģistrētu preču zīmi ar kompetentas institūcijas vai amatpersonas aktu ir apķīlātas vai uz tām vērš piedziņu, Patentu valde, uz nolēmuma vai iesnieguma pamata, izdara attiecīgu atzīmi preču zīmju reģistrā. Šāda ieraksta mērķis būtu pasargāt kreditorus no parādnieka mantas sastāva samazināšanās.

Rezumējot augstāk minēto, jāsecina, ka, līdzīgi kā par jebkuru mantu, arī par preču zīmi tās īpašniekam vai to tiesiskajam pārstāvim ir jārūpējas kā krietnam un rūpīgam saimniekam, savas tiesības un pienākumus īstenojot likumā noteiktajās robežās.

5 soļi preču zīmes pārvēršanai vērtīgā bilances aktīvā:

  • Pārbaudi vispirms

(veidojot preču zīmi, vispirms pārbaudi, vai tā ir oriģināla un nepārkāpj trešo personu agrākās tiesības);

  • Reģistrē

(piesaki preču zīmi reģistrācijai ejošajās un plānotājās darbības teritorijās);

  • Izmanto

(liec savai preču zīmei strādāt: izmanto to pats vai piešķir licenci trešajai personai, jo nelietota preču zīme zaudē savu vērtību un tās reģistrācija var tikt atcelta);

  • Veic monitoringu

(regulāri pārbaudi attiecīgos tirgus un preču zīmju datubāzes, lai laikus pamanītu un novērstu tiesību pārkāpumu);

  • Gādā pierādījumus

(saglabā pierādījumus par veiktajām darbībām un ieguldītajiem līdzekļiem saistībā ar preču zīmes aizsardzību un popularizēšanu).