Vai drīkst kompensēt briļļu iegādi valdes loceklim?

30.11.2022 Vai drīkst kompensēt briļļu iegādi valdes loceklim?

Vai pašvaldības kapitālsabiedrības valdes loceklis drīkst saņemt optisko redzes korekcijas līdzekļu (briļļu) iegādes izdevumus, ja briļļu apmaksa darbiniekiem ir paredzēta uzņēmuma Darba kārtības noteikumos un tiek apmaksāta pamatojoties uz arodārsta norādījumu obligātās veselības pārbaudes kartē?

Optisko redzes korekcijas līdzekļu (briļļu) nodrošināšana vai to izdevumu kompensēšana ir viena no darba aizsardzības prasībām darba devējiem, proti, ar tiem nodrošināt darbiniekus, kuri, veicot darba pienākumus, katru darba dienu vismaz divas stundas strādā ar displeju un kuriem veselības pārbaudē konstatēts, ka optiskie redzes korekcijas līdzekļi nodarbinātajam nepieciešami darba pienākumu veikšanai.

 

Pamatā darba aizsardzības prasības, kā arī tiesības un savstarpējās attiecības darba aizsardzībā, regulē Darba aizsardzības likums, kura mērķis ir garantēt un uzlabot nodarbināto un pašnodarbināto drošību un veselības aizsardzību darbā. Vienlaikus likumdevējs ir pilnvarojis Ministru kabinetam izdot noteikumus par darba aizsardzības prasībām, cita starpā, strādājot ar displeju.

Atbilstošo Ministru kabineta 2002. gada 6. augusta noteikumu Nr.343 “Darba aizsardzības prasības, strādājot ar displeju”, turpmāk tekstā - Noteikumi Nr.343, 11. punktam, darba devējs nodrošina nodarbinātajiem, kuri strādā ar displeju, obligātās veselības pārbaudes, to skaitā redzes pārbaudes, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā: (i) pirms darba uzsākšanas ar displeju; (ii) periodiskās pārbaudes un (iii) ja nodarbinātais sūdzas par redzes traucējumiem, kurus varētu būt izraisījis darbs ar displeju.

Noteikumi Nr.343 arī paredz, ja veselības pārbaudē konstatēts, ka nodarbinātajam nepieciešami darba pienākumu veikšanai piemēroti speciāli medicīniski optiski redzes korekcijas līdzekļi (brilles), darba devējs nodrošina ar tiem attiecīgo nodarbināto.[1] Šo prasību izpildei nepieciešamos izdevumus (piemēram, briļļu lēcu un briļļu ietvaru iegādei, darba briļļu izgatavošanai) sedz darba devējs. Darba devējs speciālo medicīniski optisko redzes korekcijas līdzekļu (briļļu) iegādes kārtību nosaka darba kārtības noteikumos vai darba koplīgumā.[2]

Regulējums skaidri nosaka darba devējam pienākumu nodrošināt nodarbināto ar speciāliem medicīniski optiskiem redzes korekcijas līdzekļiem (brillēm), ja veselības pārbaudē konstatēts, ka nodarbinātajam tie nepieciešami darba pienākumu veikšanai, un to iegādes kārtību nosakot darba kārtības noteikumos vai darba koplīgumā. Jānorāda, ka darba tiesiskās attiecības, cita starpā, regulē arī darba kārtības noteikumi, kas ir piemērojami un saistoši tikai darba devējam un darbiniekiem.

Vienlaikus, normatīvais regulējums[3] nosaka, ka pienākumu darba devējam nodrošināt obligātu veselības pārbaudi tiem nodarbinātajiem, kuru veselības stāvokli ietekmē vai var ietekmēt veselībai kaitīgie darba vides faktori, un tiem nodarbinātajiem, kuriem darbā ir īpaši apstākļi.

Konkrētajā gadījumā būtu jānoskaidro, vai pašvaldības kapitālsabiedrības valdes loceklis būtu uzskatāms par nodarbināto un vai viņš drīkst saņemt optisko redzes korekcijas līdzekļu (briļļu) iegādes izdevumus, ja tie paredzēti uzņēmuma darba kārtības noteikumos.

Atbilstoši Darba aizsardzības likuma 1. panta pirmās daļas 13.apakšpunktam, nodarbinātais ir definēts kā jebkura fiziskā persona, kuru nodarbina darba devējs, arī valsts civildienesta ierēdņi un personas, kuras nodarbinātas ražošanas vai mācību prakses laikā.

Lai arī normatīvie akti neaizliedz kapitālsabiedrībām slēgt darba līgumu ar valdes locekli, tomēr atbilstoši Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumam[4], ar publiskas personas (atvasinātas publiskas personas — pašvaldības) sabiedrības valdes locekli slēdzams pilnvarojuma līgumu par valdes locekļa pienākumu izpildi. Tas nozīmē, ka starp pašvaldības kapitālsabiedrību un tās valdes locekli nepastāv darba tiesiskās attiecības, bet valdes locekļa darbības tiesiskais pamats ir pilnvarojums, tas ir, pilnvarojuma līgums, kurā puses var detalizētāk noteikt pilnvarojuma aspektus. Līdz ar to pašvaldības kapitālsabiedrības valdes loceklis normatīvo aktu izpratnē pamatā nebūtu uzskatāms par darbinieku vai nodarbināto, bet valdes loceklis darbojas uz pilnvarojuma pamata un valdes locekļiem ir noteikts atšķirīgs aizsardzības līmenis salīdzinājumā ar nodarbinātajiem.

Ņemot vērā iepriekš minēto, normatīvie akti neparedz pašvaldības kapitālsabiedrības valdes loceklim tiesības saņemt optisko redzes korekcijas līdzekļu (briļļu) iegādes izdevumus, kas paredzēti uzņēmuma darba kārtības noteikumos un tiek apmaksāti pamatojoties uz arodārsta norādījumu obligātās veselības pārbaudes kartē, proti, paredzēti nodarbinātajiem.

Vienlaikus jānorāda, ka Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums[5] paredz, ka valdes loceklim var pielīgt civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu, dzīvības apdrošināšanu bez uzkrājuma veidošanas, nelaimes gadījumu apdrošināšanu, veselības apdrošināšanu, kam prēmijas apmērs, kas apmaksāts no kapitālsabiedrības līdzekļiem, nepārsniedz normatīvajos aktos par iedzīvotāju ienākuma nodokli noteikto apmēru, kā arī ar nosūtīšanu komandējumā saistītu apdrošināšanu.

Tādējādi normatīvais regulējums paredz arī mehānismu, kā pašvaldības kapitālsabiedrības valdes loceklim varētu tikt nodrošināta optisko redzes korekcijas līdzekļu (briļļu) iegādes izdevumu kompensēšana, piemēram, pilnvarojuma līgumā pielīgstot veselības apdrošināšanas plosi, kurā iekļauta arī optisko briļļu un kontaktlēcu iegāde ar ārsta recepti.

 

 

[1] Ministru kabineta 2002. gada 6. augusta noteikumu Nr.343 “Darba aizsardzības prasības, strādājot ar displeju” 11. punkts

[2] Ministru kabineta 2002. gada 6. augusta noteikumu Nr.343 “Darba aizsardzības prasības, strādājot ar displeju” 12. punkts

[3] Darba aizsardzības likuma 15. panta pirmā daļa.

[4] Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 79. panta piektā daļa un 115. panta otrā daļa.

[5] Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 79. panta devītā daļa.