Vai par PVN ir jāmaksā IIN?

07.03.2023 Vai par PVN ir jāmaksā IIN?

Fiziska persona PVN maksātāja iznomā zemi juridiskajai personai ,PVN maksātājai, līgums par zemes nomu ir reģistrēts VID un tiek izmantota 10% likme 11.panta 12.daļas gūtajiem ienākumiem. Pēc VID interpretācijas ar IIN apliekamais ienākums esot nomas maksa + PVN. Kā rīkoties un kā ir pareizi?

Aprēķinot ar iedzīvotāju ienākumu nodokli (IIN) apliekamo ienākumu, visi piemērojamie nodokļi un nodevas, tai skaitā pievienotās vērtības nodoklis (PVN), ja tas nav atskaitīts kā priekšnodoklis, ir uzskatāmi par saimnieciskās darbības izdevumiem (likuma “Par Iedzīvotāju ienākumu nodokli” (IIN likums) 11.panta trešās daļas 13. punkts; Ministru Kabineta 21.09.2010. noteikumu Nr.899 Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" normu piemērošanas kārtība 77.punkts).  

Saņemot ienākumus no nekustamā īpašuma nomas, fiziskā persona var nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējs, ja saimnieciskās darbības izdevumu nav vai tie ir nebūtiski (IIN likuma 11.panta divpadsmitā daļa). Šādā gadījumā, aprēķinot IIN, iznomātājs nav tiesīgs atskaitīt izdevumus (tai skaitā PVN), izņemot nekustamā īpašuma nodokļa (NĪ nodoklis) maksājumus par attiecīgo nekustamo īpašumu (IIN likuma 11.panta divpadsmitā daļa). Tā kā likums paredz, ka personai gūstot ienākumus no nekustamā īpašuma nomas, bet nereģistrējot saimniecisko darbību, izdevumiem vajadzētu būt nebūtiskiem vai nebūt vispār, iznomātājs maksā IIN no visas summas, ko ir saņēmis no nomnieka, IIN aprēķinā neatskaitot izdevumus.

IIN likums nosaka, ka ar IIN tiek aplikti tikai ienākumi, kurus fiziska persona gūst. Lai arī PVN (kā arī citus nodokļus) nevar uzskatīt par personas ienākumu – persona to faktiski negūst, jo tas tiek pārskaitīts valsts budžetā, tomēr, piešķirot nekustamā īpašuma iznomātājiem tiesības nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējiem, likumdevējs ir noteicis īpašu režīmu ar mērķi atvieglot un vienkāršot IIN aprēķināšanas procesu. Tādējādi likuma norma, kas ierobežo izdevumu atskaitīšanu saimnieciskās darbības nereģistrēšanas gadījumā ir uzskatāma par speciālu nodokļu nomaksas režīmu attiecībā pret vispārējo un ar IIN apliekamais ienākums tiek noteikts saskaņā ar tās specifiskajiem noteikumiem. Nosakot šādu vienkāršotu režīmu, kurā IIN maksājams no pilnas saņemtās summas, neveicot nekādus izdevumu atskaitījumus (izņemot NĪ nodokļa maksājumus), likumdevējs jau ir ņēmis vērā, ka izdevumu nav, vai, ja tie ir nebūtiski, nodokļa apmaksu par tiem nebūtiskā apmērā uz savas peļņas rēķina veic iznomātājs. 

Ja tomēr izdevumi ir būtiski un to neatskaitīšana iznomātājam rada zaudējumus (vai, piemēram, neizdevīgu konkurenci), iznomātājs var izvēlēties citu saimnieciskās darbības un nodokļu nomaksas organizācijas veidu, piemēram, reģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējs un atskaitīt PVN kā izdevumus, par kuriem IIN netiks aprēķināts, vai nodibināt juridisku personu saimnieciskās darbības veikšanai.  

Ņemot vērā, ka IIN likme ienākumiem no reģistrētas saimnieciskās darbības ir augstāka nekā ienākumiem no nereģistrētas saimnieciskās darbības, būtu jāapsver, vai iznomātājam bez PVN nav vēl kādi potenciāli atskaitāmi izdevumi, un, ja ir, vai saimnieciskās darbības reģistrēšana tomēr nav finansiāli izdevīgāka.