VID Pārbaudes un kontroles

01.08.2023 VID Pārbaudes un kontroles

Nodokļu administrēšanas funkcijas īstenošanai likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu” un likumā “Par nodokļiem un nodevām” Valsts ieņēmumu dienestam (VID) noteikts plašs tiesību un pienākumu apjoms. Nodokļu administrēšanas ietvaros VID vienmēr ir bijušas tiesības īstenot dažādus ar nodokļu nomaksas uzraudzību saistītus kontroles pasākumus, kuru piemērošana tiek izvēlēta atkarībā no VID noteiktiem riska faktoriem.

Nodokļu administrēšanas funkcijas īstenošanai likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu” un likumā “Par nodokļiem un nodevām” Valsts ieņēmumu dienestam (VID) noteikts plašs tiesību un pienākumu apjoms. Nodokļu administrēšanas ietvaros VID vienmēr ir bijušas tiesības īstenot dažādus ar nodokļu nomaksas uzraudzību saistītus kontroles pasākumus, kuru piemērošana tiek izvēlēta atkarībā no VID noteiktiem riska faktoriem.

Vērojams, ka laika gaitā attīstot nodokļu kontroles sistēmas, piemērojamo kontroles veidu VID ir izvēlējies daudz precīzāk, vēršot uzmanību uz jau konkrētāku nodokļu nenomaksāšanas risku atklāšanu.  Nav nepieciešams uzsākt plašu nodokļu auditu tur, kur sistēmas ļauj identificēt konkrētas nesakritības, un ar nodokli saistīto risku iespējams izskaust piemērojot mazāk resursu ietilpīgu metodi.

Ierasti VID īstenotās nodokļu kontroles ietvēra tādas procedūras kā ar nodokļiem un nodevām apliekamā objekta precizēšanu, nodokļu apmēra precizēšanu, datu atbilstības pārbaudi, tematisko pārbaudi un nodokļu revīziju (auditu).

  1. gada 30. jūnijā stājās spēkā grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (Likums) ar kuriem tiek ieviests jauns VID pārbaudes veids – nodokļu kontrole. Tajā integrēti visi iepriekš minētie pārbaužu veidi, izņemot nodokļu revīziju (auditu)[1]. Audits tiek saglabāts kā atsevišķa, patstāvīga VID pārbaude.

Grozījumu izstrādātāju ieskatā risinājums ar vienotas nodokļu kontroles ieviešanu nodokļu administrēšanas procesu (tātad VID darbu) padarīs elastīgāku, pārskatāmāku un efektīvāku.

Vai vienotas nodokļu kontroles ieviešana, kuras rezultātā nodokļu maksātājam var tikt izrakstīts tam saistošs nodokļu kontroles rēķins, darbosies atbilstoši “konsultē vispirms” principam un neradīs papildu pierādīšanas slogu nodokļu maksātājiem, rādīs laiks, bet turpinājumā sīkāk par abiem VID arsenālā šobrīd esošajiem pārbaužu veidiem.

Nodokļu kontrole

Rezumējot Likumā ietverto definīciju nodokļu kontrole ir VID pārbaude, kuras laikā VID izvērtē un pārbauda iesniegtajās (iesniedzamajās) deklarācijās norādītās (norādāmās) informācijas atbilstību normatīvajiem aktiem, VID rīcībā esošajai informācijai un faktiskajam stāvoklim, veic atsevišķu nodokļu maksātāja grāmatvedības dokumentu un nodokļu maksātāja saimnieciskās darbības veikšanas vietas pārbaudi, kā arī citas darbības, kuru rezultātā kontrolē atsevišķu nodokļu (nodevu) vai muitas normatīvo aktu ievērošanu.

Nodokļu kontrole ietver VID kontroles veidus, kas līdz grozījumiem tika veiktas kā tematiskās pārbaudes, datu atbilstības pārbaudes, nodokļa apmēra precizēšanas un ar nodokli apliekamā objekta precizēšanas ietvaros.

Nodokļu kontroli tāpat kā nodokļu auditu var veikt triju gadu laikā no normatīvajos aktos noteiktā maksāšanas termiņa, bet, pārbaudot transfertcenas atbilstību tirgus cenai (vērtībai) vai hibrīdneatbilstības, pārbaudi var veikt piecu gadu laikā.

Informācijas iegūšanai, kas nepieciešama lēmuma par nodokļu kontroles uzsākšanas pieņemšanai, VID joprojām izmantos Likumā iepriekš norādītās metodes, tajā skaitā informācija nodokļu kontroles vajadzībām tiek iegūta arī pirms kontroles uzsākšanas. 

Lai informētu nodokļu maksātāju par nodokļu kontroles uzsākšanu, nodokļu maksātājam tiek nosūtīts paziņojums. Izņēmums, kad šāda paziņojuma sūtīšana netiek paredzēta, ir gadījumos, kad nodokļu kontrole būs uzsākta pamatojoties uz citas iestādes administratīvajā procesā pieņemtu lēmumu vai pieņemtu lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā.

Paziņojumā VID aicina nodokļu maksātāju noteiktā termiņā, kas nav garāks par 30 dienām no paziņojuma saņemšanas dienas, novērst VID konstatētās neatbilstības vai pārkāpumus vai iesniegt pamatotu to izskaidrojumu vai papildu informāciju.

Nodokļu kontroli VID pabeidz divu mēnešu laikā no tās uzsākšanas dienas. Ja objektīvu iemeslu dēļ minēto termiņu nav iespējams ievērot, līdzīgi kā audita gadījumā, nodokļu kontroles termiņu var pagarināt uz laiku, ne ilgāku par četriem mēnešiem.

Nodokļu kontrole tiek izbeigta:

  • ar VID lēmumu par to, ka pārbaudes rezultātā netiks noteikti papildu nodokļu (nodevu) maksājumi;
  • ar nodokļu maksātāja un VID noslēgtu vienošanās līgumu, uz kura pamata nodokļu maksātājs piekrīt papildus aprēķinātā nodokļa maksājuma apmēram vai no budžeta atmaksājamās summas samazinājumam;
  • ja nodokļu maksātājs nav novērsis nodokļu administrācijas konstatētās neatbilstības vai nav iesniedzis pamatotu to izskaidrojumu, vai nav noslēdzis vienošanās līgumu, - VID izdodot nodokļu maksātājam nodokļu kontroles rēķinu.
  • ar VID lēmumu par audita uzsākšanu, ja nodokļu kontrolē konstatēto neatbilstību ietekmi uz nodokļu maksātāja nodokļu (nodevu) saistībām bez papildu pierādījumu iegūšanas nav iespējams noteikt.

Jaunieviestais termins - nodokļu kontroles rēķins - ir nodokļu kontroles rezultātā pieņemts VID lēmums par budžetā maksājamo nodokli (nodevu), nokavējuma naudu vai soda naudu. VID nodokļu rēķinā aprēķinātos maksājumus nodokļu maksātājam jāsamaksā 30 dienu laikā. Ja minētajā termiņā aprēķinātie maksājumi netiek veikti, VID aprēķina nokavējuma naudu ar nākamo dienu pēc maksāšanas termiņa iestāšanās.

Jāpiemin, ka ar minētajiem grozījumiem jaunā redakcijā izteikts arī pants, kas regulē vienošanās līgumu, cita starpā nosakot, ka:

  • vienošanos varēs slēgt arī pirms audita vai nodokļu kontroles pabeigšanas. Šādā gadījumā papildus maksājamo nodokli, nokavējuma naudu un, ja piemērojams, soda naudu noteiks līgumā;
  • jo vēlākā procesa stadijā vienošanās līgumu slēdz, attiecīgi mazāks nokavējuma naudas un soda naudas samazinājums tiek piemērots.

Turpmāk, ja VID konstatē kaut vienu no Likuma 23. panta sestajā daļā minētajām pazīmēm, VID ne tikai nodokļu auditā, bet arī nodokļu kontrolē var veikt uzrēķinu uz aprēķinu pamata.

Līdzīgi kā auditā, vienlaikus ar nodokļu kontroles lēmuma pieņemšanu VID var piemērot Likumā noteiktos lēmumu izpildes nodrošinājuma līdzekļus.

Attiecībā uz VID pārbaudēm, kas uzsāktas pirms grozījumu spēkā stāšanās[2], Likuma pārejas noteikumi paredz tās pabeigt atbilstoši regulējumam, kas bija spēkā pirms grozījumiem.

Nodokļu audits

Nodokļu revīzija (audits) ir VID pārbaude, kad tiek kontrolēta viena vai vairāku nodokļu, nodokļu deklarācijas posteņu vai nodevu un citu valsts noteikto maksājumu aprēķināšanas, maksāšanas un ieskaitīšanas budžetā pareizība un atbilstība normatīvajiem aktiem noteiktajā taksācijas periodā. Auditā pārbauda arī piemērojamos ES normatīvajos aktos par muitas lietām noteikto maksājumu pareizību.

Lēmumu par audita veikšanu VID paziņo nodokļu maksātājam ne vēlāk kā 10 darba dienas pirms audita uzsākšanas, norādot audita sākšanas dienu, audita termiņu, pārbaudāmos nodokļus, nodokļu deklarācijas posteņus, pārbaudāmās nodevas vai citus valsts noteiktos maksājumus un taksācijas periodus, kā arī informē, vai tiks pārbaudīta transfertcenas atbilstība darījuma tirgus cenai. Jārēķinās, ka likums ļauj VID audita procesā mainīt audita nosacījumus, piemēram, ietverot citus nodokļus.

Gadījumā, ja nodokļu maksātājam nav iespējas nodrošināt audita uzsākšanu VID izvēlētajā datumā, tad tam ir tiesības lūgt noteikt VID citu audita sākuma datumu.

Pārsvarā gadījumos nodokļu maksātājiem nav iespējams uzzināt, kādēļ ir nolemts uzsākt nodokļu auditu, jo tā ir ierobežotas pieejamības informācija.

Pēc paziņojuma par audita uzsākšanu saņemšanas līdz audita uzsākšanas sākumam nodokļu maksātājam ir tiesības labprātīgi precizēt nodokļu deklarācijas par pārbaudāmo periodu.

Ja nodokļu deklarāciju precizējumi veikti:

  • pirms lēmuma par audita veikšanu saņemšanas - nodokļu maksātājs maksā nesamaksāto nodokļa summu un nokavējuma naudu vispārējā kārtībā;
  • pēc lēmuma par nodokļu audita veikšanu saņemšanas līdz audita uzsākšanas dienai - nodokļu maksātājs maksā nesamaksāto nodokļa summu, nokavējuma naudu vispārējā kārtībā un soda naudu 5 procentu apmērā no laikā nesamaksātās nodokļa summas.

Ja nodokļu maksātājs līdz nodokļu audita uzsākšanas dienai precizē iesniegtās nodokļu deklarācijas vai iesniedz iesniegumu ar lūgumu labot muitas deklarācijas, novēršot VID iekšēji konstatēto nodokļu risku, nodokļu auditu neuzsāk un uzsākto administratīvo lietu izbeidz.

Audita laikā nodokļu maksātājam ir ne tikai pienākums sadarboties ar VID, bet gan ieteicams komunikācijā ar VID sniegt visu iespējamo informāciju gan par konkrētajiem VID apskatītajiem darījumiem, gan kopumā par īstenoto biznesa modeli. Nereti VID nodokļu maksātājam nepieprasa kādu faktiski esošu attaisnojuma dokumentu vai procesa skaidrojumu, jo, nepārzinot attiecīgo uzņēmējdarbības veidu vai procesu, VID nezina par tās esamību. Vēlāk neiesniegto informāciju vai dokumentu VID var traktēt kā nodokļa maksātāja nespēju pierādīt darījuma norisi. 

Nodokļu auditu VID pabeidz 90 dienu laikā no nodokļu audita uzsākšanas dienas, pieņemot lēmumu par nodokļu audita rezultātiem, izņemot gadījumus, kad VID ģenerāldirektors pagarinājis  lēmuma pieņemšanas termiņu. Jānorāda, ka nereti (sevišķi gadījumos kad audita ietvaros jāpārbauda pārrobežu darījumi) audita termiņš tiek pagarināts. Lai arī termiņu neievērošanu audita laikā pārsūdzēt nevar, ja termiņu neievēro VID, tas var būt iemesls, lai VID lēmumu par audita rezultātiem pie noteiktiem apstākļiem atceltu.

Nodokļu maksātājam ir tiesības audita lēmumu apstrīdēt VID ģenerāldirektoram viena mēneša laikā. VID ģenerāldirektora pieņemto lēmumu nodokļu maksātājam viena mēneša laikā ir tiesības apstrīdēt Administratīvajā tiesā.

 

 

[1] Novērošana likumā vairs netiek definēta kā kontroles veids, bet nodokļu administrēšanas darbība.

[2] Datu atbilstības pārbaudes, VID pārbaudes, kuru rezultātā tiek pieņemts lēmums par nodokļu apmēra precizēšanu, vai lēmums, ar kuru precizē ar nodokļiem un nodevām apliekamo objektu.