Latvijas Darba likuma grozījumu galvenais mērķis ir pārņemt Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija direktīvas (ES) 2019/1152 par pārredzamiem un paredzamiem darba nosacījumiem Eiropas Savienībā un 2019. gada 20. jūnija direktīvas (ES) 2019/1158 par darba un privātās dzīves līdzsvaru vecākiem un aprūpētājiem prasības, kā arī nodrošināt Satversmes tiesas 2020. gada 12. novembra lēmuma lietā Nr.2019-33-01 par atvaļinājuma bērna mātes partnerei izpildi.
Galvenokārt grozījumi Darba likumā pilnveidos tiesisko regulējumu darba un privātās dzīves līdzsvara nodrošināšanai, paredzamiem darba nosacījumiem, kā arī veicinās abu vecāku iesaisti rūpēs par bērniem un citiem ģimenes locekļiem.
Darba līgumā norādāmā informācija un iepazīstināšana ar izmaiņām darba noteikumos
Darba devējam turpmāk būs pienākums iepazīstināt visus darbiniekus ar grozījumiem darba koplīgumā un darba kārtības noteikumos pirms to spēkā stāšanās, bet ne vēlāk, kā dienā, kad tie stājas spēkā.
Darba līgumā vai attiecīgajos darba devēja noteikumos turpmāk būs jānorāda:
- ka darbinieks var brīvi noteikt savu darbavietu, ja darbiniekam nav noteiktas darba vietas;
- ja ir nolīgts nepilns darba laiks un darba grafiks nav pilnībā vai lielākoties paredzams, norāda:
- ka darba grafiks ir mainīgs, ietverot informāciju par nolīgto garantēto apmaksāto darba laiku 1 (viena) mēneša ietvarā,
- kādā laikā darbinieks var veikt darbu, vai viņam ir pienākums veikt darbu,
- minimālo paziņošanas laiku pirms darba uzsākšanas vai tā atsaukuma;
- pārbaudes laika ilgumu;
- darbinieka tiesības uz apmācībām;
- sociālā nodrošinājuma iestādes, ja par sociālā nodrošinājuma aizsardzību ir atbildīgs darba devējs.
Ja minētā informācija ir aizstāta ar norādi uz attiecīgiem noteikumiem, kas ietverti normatīvajos aktos, darba koplīgumā, vai norādi uz darba kārtības noteikumiem, darba devējam ir jānodrošina, ka minētā informācija uzņēmuma darbiniekiem ir pieejama bez maksas, tā ir saprotama un pilnīga, viegli pieejama, arī izmantojot elektroniskos līdzekļus, tai skaitā tiešsaistes portālus vai informācijas sistēmas.
Pārbaudes termiņš
Darba koplīgumā, nesamazinot darbinieku kopējo aizsardzības līmeni, līdzēji turpmāk varēs vienoties par pārbaudes termiņa noteikšanu, kas ir ilgāks par 3 (trim) mēnešiem, bet nepārsniedz 6 (sešus) mēnešus.
Darba līgumos, kas noslēgti uz noteiktu laiku, maksimālo pārbaudes termiņu turpmāk varēs noteikt:
- ne ilgāku par 1 (vienu) mēnesi darba līgumos, kas noslēgti uz laiku līdz 6 (sešiem) mēnešiem;
- ne ilgāku par 2 (diviem) mēnešiem darba līgumos, kas noslēgti uz laiku līdz 1 (vienam) gadam.
Darba grafiks – atsauces stundas un dienas
Ar grozījumiem Darba likumā ir definēts darba grafiks, proti, tas ir precīzs laiks, kad darbinieks sāk un beidz darbu. Atsauces stundas un dienas ir laikposms noteiktās dienās, kurās var veikt darbu pēc darba devēja pieprasījuma.
Gadījumos, ja darbinieka darba grafiks nav pilnībā vai lielākoties paredzams, darbinieka nodarbināšana pieļaujama tikai tad, ja darbs tiek veikts iepriekš noteiktās atsauces stundās un dienās un darba devējs ir pienācīgā kārtā paziņojis darbiniekam precīzu darba izpildes laiku. Ja darba devējs šo pienākumu nav izpildījis, darbiniekiem ir tiesības neveikt darbu un ir tiesības saņemt tādu atlīdzību, kādu viņi būtu saņēmuši, ja būtu veikuši darbu.
Darba laika organizēšanas īpašie noteikumi
Darbinieki, kuriem ir bērns līdz 8 (astoņu) gadu vecumam vai kuriem ir nepieciešams personīgi aprūpēt laulāto, vecāku, bērnu vai citu tuvu ģimenes locekli, vai personu, kura dzīvo ar darbinieku vienā mājsaimniecībā un kurai nopietna medicīniska iemesla dēļ nepieciešama būtiska aprūpe vai atbalsts, būs tiesības prasīt darba devējam noteikt darba laika organizācijas pielāgojumu. Darba devējam ir noteikts pienākums izvērtēt šādu pieprasījumu un 1 (viena) mēneša laikā informēt darbinieku par darba laika organizācijas pielāgojuma iespējām uzņēmumā. Šādos gadījumos darbiniekam ir tiesības prasīt iespēju veikt darbu attālināti.
Aprūpes atvaļinājums
Turpmāk darba devējam noteikts pienākums piešķir atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas, ja to pieprasa darbinieks, kuram nepieciešams personīgi aprūpēt laulāto, vecāku, bērnu vai citu tuvu ģimenes locekli, vai personu, kura dzīvo ar darbinieku vienā mājsaimniecībā un kurai nopietna medicīniska iemesla dēļ nepieciešama būtiska aprūpe vai atbalsts. Šādu atvaļinājumu piešķir uz laiku, kas nav ilgāks par 5 (piecām) darbadienām viena gada laikā, un to var izmantot pa daļām.
Atvaļinājums bērna tēvam vai citai personai
Bērna tēvam turpmāk būs tiesības uz 10 (desmit) darbadienas ilgu atvaļinājumu, un to jāpiešķir tūlīt pēc bērna piedzimšanas, bet ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc bērna piedzimšanas.
Gadījumos, kad bērna paternitāte nav atzīta (noteikta) vai bērna tēvs ir miris, vai bērna tēvam ir pārtrauktas aizgādības tiesības, citai personai, kas nav bērna māte, ir tiesības uz 10 darbadienu ilgu atvaļinājumu, lai pēc bērna mātes lūguma iesaistītos bērna aprūpē. Arī šādu atvaļinājumu piešķirs tūlīt pēc bērna piedzimšanas, bet ne vēlāk kā 6 (sešu) mēnešu laikā pēc piedzimšanas.
Bērna kopšanas atvaļinājums
Lai nepieļautu pārlieku sadrumstalotu bērna kopšanas atvaļinājumu izmantošanu, turpmāk viena šāda atvaļinājuma daļa nevarēs būt īsāka par 1 (vienu) nepārtrauktu kalendāro nedēļu. Ievērojot iepriekš minēto, darbiniekam būs tiesības prasīt bērna kopšanas atvaļinājuma elastīgas izmantošanas iespējas. Darba devējam būs jāizvērtē pieprasījums un 1 (viena) mēneša laikā jāinformē par bērna kopšanas atvaļinājuma elastīgas izmantošanas iespējām uzņēmumā.
